Atbalsta grupas

Var būt triju veidu atbalsta grupas:

savējie, kas piekrituši atbalstīt cilvēku, kurš nolēmis pārtraukt smēķēšanu;
kāds draugs vai paziņa, ar kuru atmešanu var plānot kopā;
organizēta grupa, kurā visi vēlas atmest. Visas atbalsta grupas ir efektīvas.

Atbalstītāji

Tam, kurš nolēmis atmest smēķēšanu, pašam jāizvērtē, kuri ir tie cilvēki, kas viņu patiešām var atbalstīt. Ne vienmēr, piemēram, sieva, kura vēlas, lai vīrs atmet smēķēšanu, būs īstā atbalsta persona tieksmes pārvarēšanas brīdī, par ko vairāk šeit. Ir vērts izvēlēties atbalstītājus, kuri spēj paslavēt un atbalstīt par katru izdošanos, kaut arī tā ir vienas cigaretes nepaņemšana; kuri brīdī, kad neizdosies pārvarēt tieksmi, jo pirmajās dienās tas var būt pilnīgi normāli, atgādinās, ka iepriekšējā reizē izdevās, nevis aizrādīs: “Nu kā tad tā!”

Draugi vai partneri pārtrauc kopā

Tā ir veiksme, ja izdodas atrast kādu tuvu cilvēku, ar kuru kopā atmest smēķēšanu. Ja abiem (vai trim, četriem utt.) ir līdzīga motivācija, vēl labāk, jo tad ir viegli otram atgādināt, kāds ir mērķis. Ja motivācija katram sava, nekas – tad ir labi pārrunāt, kāpēc katrs nolēmis pārtraukt smēķēšanu. Tas noderēs tieksmes pārvarēšanas brīdī, jo otrs varēs atgādināt pašu svarīgāko – motivāciju. Vislabāk pirms smēķēšanas pārtraukšanas vienoties par kādu saziņas formu, jo ne vienmēr būs iespēja sazvanīties, kad būs jāpārvar kārtējā tieksme. Var norunāt, ka ik pēc laika, kad bijis ieradums uzsmēķēt, viens otram nosūta kādu joku, kādu simbolu, kas atgādina, ka turamies kopā.

Var būt arī agresīvas jūtas pret citiem, kas ir normāla reakcija, lai sevi pasargātu no negatīvām emocijām.

Organizētas grupas

Latvijā plaši izplatīta ir Anonīmo alkoholiķu kustība, kur sapulcēs mēdz runāt arī par smēķēšanas pārtraukšanu. Anonīmo smēķētāju sapulču pie mums nav, kaut arī tās ļoti palīdzētu. Smēķēšana pati par sevi parasti nenoved tādā bedrē, kad viss ir zaudēts un zemāk vairs nav, kur krist. Bet izjūta var būt tieši tāda kā alkoholiķim – un tad ir labi, ja ir pašpalīdzības grupa, kur cits citam stāsta, kā katrs dzīvo bez atkarības vielas. Ja cits citam aplaudē, cits par citu priecājas – tas stiprina ticību, ka viss izdosies.

Citur pasaulē ir pīpēšanas atmešanas grupas. Arī Latvijā tās regulāri rīko daži speciālisti. Tas ir efektīvi, jo vienlaikus tā ir gan pašpalīdzība, gan grupu terapija. Daži gan pēc recidīva grupu pamet, jo ir kauns no citiem un tā ir ļoti spēcīga emocija. Kauns rada izvairīšanās uzvedību vai problēmu racionalizēšanu, meklējot ārējus iemeslus, kāpēc nolemtais neīstenojās. Var būt arī agresīvas izjūtas par grupas darbu – visi vainīgi, grupa nekam neder, speciālists neko nesaprot… Tā ir normāla reakcija, lai sevi pasargātu, lai neizjustu daudzās negatīvās emocijas. Lai šādā brīdī nepārtrauktu labi iesākto smēķēšanas atmešanu, ir svarīgi saukt lietas īstajos vārdos un runāt par to, ka uzsmēķēšana pēc pārtraukšanas ir normāla parādība, tas notiek ar daudziem. Par to nav jākaunas ne no viena, par to sevi nav jānosoda, nav jāuzskata, ka tas ir kaut kas unikāls. Jāatgriežas pie sava smēķēšanas atmešanas plāna un jāpaslavē sevi par periodu, kad izdevās nesmēķēt.