Atkarība no smēķēšanas procesa
Smēķēšana vienmēr sākas neapzināti. Un visbiežāk – kompānijas pēc. Neviens tad vēl nedomā, ka tas var kļūt par ieradumu.
Sociālā smēķēšana
Kā parasti notiek skolas laikā? Kāds paaicina līdzi izsmēķēt cigareti, paveipot u.c. Neviens nevar ietekmēt to, kā, kur un kad šādi uzstājīgi uzaicinājumi no draugu un paziņu puses sāksies. Jo vēlāk šādi piedāvājumi nāk, jo labāk. Tas tāpēc, ka vecumā pēc 16 gadiem ir cerība, ka ienāks prātā doma: “Vai man to vajag?”
Starp pirmo pamēģināšu un regulāru smēķēšanu ir posms, kad sākas atkarība vai smēķēšana tiek pārtraukta. Arī šajā posmā ir daudz dažādu ietekmju no malas, kuras nevar paredzēt. Tāpēc nav pēc tam sev jāpārmet, ka neatteicies no cigaretes, nepadomāji…. Ja draugi ir smēķētāji, ir liela varbūtība, ka arī tu smēķē. Sākumā, kamēr nav radusies tik smaga atkarība, kad ir tieksme uzpīpēt katru stundu, smēķēšana ir sociāls process.
Skolas laikā reizēm uzsākt smēķēšanu netieši mudina mācību programma. Ja ir liels akcents uz stāstiem par to, cik kaitīga ir smēķēšana, saprotot pusaudžu vecuma psiholoģiju, dabiski, ka gribas šim spiedienam pretoties. Izsakām līdzjūtību visiem, kam skolā tikai stāsta(-īja), cik kaitīga ir smēķēšana, bet nestāsta(-īja), kā tikt galā ar dzīvi, ar savām emocijām.
Pusaudžu grupās smēķēšanas veidu apspriešana nereti kļūt par interesantu tematu. Cits kaut ko vienu izmēģinājis, cits – kaut ko vēl. Tas ir ļoti ievelkoši. Protams, katrs vienlaikus pieder pie dažādām grupām, taču visas nav vienādi nozīmīgas. Ja svarīgākā grupa ir tā, kurā ir smēķētāji, tad smēķēšana turpināsies. Bet vai to vajag? Ja vien ir cita nesmēķējošu draugu grupiņa, kam pievienoties, to ir vērts darīt. Tagad sabiedrības norma ir – nesmēķēt. Nonākot vidē, kur neviens nesmēķē, var būt sajūta, ka tu te neiederies.
Sporto
Labā ziņa – ja atkarība ir tikai no procesa, to ir daudz vieglāk pārvarēt. Cilvēki atrod citu veidu, kā socializēties, visbiežāk – sāk sportot, kas tagad ir ļoti akceptēta nodarbošanās. Ja smēķēšana nav svarīga grupās, kurās tiek pavadīts darba, mācību un brīvais laiks, lielākas problēmas mēdz radīt rokas nodarbināšana. Kaut kā gribas to roku cilāt pie mutes. Labākais ieteikums – kaut ko nēsāt līdzi, ar ko nodarbināt rokas. Piemēram, saspiežamās bumbiņas vai riņķīšus, ar ko trenē plaukstas muskuļus. No malas izskatīsies, ka tu tikai patrenē rokas.