Cigaretes vietā - bezcigaretem.lv

Cigaretes vietā

Raksta satursToggle Table of Content

Ja Tu esi izvēlējies(-usies) turpināt smēķēšanu, tās ir Tavas tiesības. Smēķēšana ir daļa no mūsu kultūras, kaut arī šis rituāls nes līdzi lielu bīstamību veselībai un videi. Kopš tas pierādīts, lielākā daļa labprāt pārtrauktu smēķēšanu, bet daudziem ar atmešanu neiet viegli. Tāpēc tiek meklēti un piedāvāti alternatīvi risinājumi cigaretei, kuras kaitīgākā daļa ir daudzās degošās palīgvielas un savienojumi, kas rodas degšanas rezultātā. “Atmet vai mirsti” vairs nav vienīgā iespēja tiem, kam neizdodas atmest. Autoritatīvos, starptautiski neatkarīgos pētījumos gūti pierādījumi, ka alternatīvās nikotīna uzņemšanas ierīces ir smēķētājam un apkārtējiem drošākas par cigaretēm. Daudzviet pasaulē tās dēvē par potenciāliem dzīvības glābšanas produktiem, kas varētu vest uz būtiskām izmaiņām pasaules iedzīvotāju veselības uzlabošanā.*

Lai sniegtu pārbaudītu informāciju par alternatīvajiem bezdūmu risinājumiem cigarešu smēķēšanai, ar autora un izdevēja atļauju citējam fragmentus no Dr. med., doc. Māra Bukovska raksta “Tabakas produktu veidi, to ietekme uz veselību un izaicinājumi, ar ko mums būs jāsaskaras nākotnē”, kas publicēts izdevumā “Latvijas Ārsts” (2018. gada februārī).  

 

Tabakas karsēšanas sistēmas

Shutterstock 1633162297

 

Labākais, ko katrs var izdarīt savas un apkārtējo veselības dēļ, ir pilnīga tabakas produktu lietošanas atmešana. Smēķēšanas atmešana var nebūt viegla, tā var tikt atkārtota dažādos dzīves periodos, jo tas ir vienīgais ceļš, kā atbrīvoties no atkarības slimības. Tomēr resursu var nepietikt.

“Gadījumos, kad neizdodas panākt cigarešu smēķēšanas pārtraukšanu, modificēta riska tabakas produktu lietošana var kļūt par alternatīvu, lai panāktu kaitīgās ietekmes mazināšanos.

 

Produkts, kas šobrīd tiek piedāvāts smēķētājiem, ir “tabakas karsēšanas, nevis dedzināšanas” (heat-not-burn) sistēma, kurā ir būtiski samazināts vai izslēgts kaitīgo vielu veidošanās process, saglabājot nikotīna piegādes daudzumu, garšu, sensorās sajūtas un cigarešu smēķēšanas rituālās īpatnības. Sistēmas darbības pamatā ir tabakas karsēšana temperatūrā, kas neizraisa tās degšanu, tādējādi samazinot vai izslēdzot bīstamo vai potenciāli bīstamo vielu ieelpošanu smēķēšanas laikā.

Produkts sastāv no tabakas nūjiņas (tobacco stick), kas satur pārstrādātu tabakas pulveri, turētāja (holder), kurā tabakas nūjiņa tiek ievietota un elektroniski karsēta smēķēšanas laikā, un lādētāja (charger), kas tiek uzlādēts pēc katras turētāja lietošanas.

 

Atšķirībā no cigaretēm tabakas nūjiņā tabakas ir daudz mazāk (320 mg pret 550–700 mg), tā ir samalta un saspiesta neliela korķa veidā, satur ūdeni, glicerīnu, guāras sveķus un celulozes šķiedras. Tabakas nūjiņā ir doba acetāta caurule, polimēru filtrs, kas domāts aerosola atdzesēšanai, un zema blīvuma celulozes acetāta filtrs, kas domāts cigaretes sensoro sajūtu atdarināšanai (att.).

Tabakas nūjiņas uzbūve

Img Unknown

 

Lietotājs ievieto tabakas nūjiņu turētājā, ieslēdz to. Karsēšanas iekārta, kas sastāv no sildelementa asmens, kurš tiek iedurts tabakas nūjiņā, tiek elektroniski regulēta, neuzkarstot vairāk par 300–350 ⁰C un neizraisot tabakas uzliesmošanu. Ierīce nodrošina tabakas sildīšanu aptuveni sešas minūtes, kurās tiek veiktas aptuveni 14 ieelpas. Smēķēšanas laikā nenotiek degšana, praktiski neveidojas dūmi un nerodas pelni.

Tabakas nūjiņas karsēšanas rezultātā rodas aerosols, kas sastāv no 76% ūdens, 10% glicerīna un 3% nikotīna, bet – bez cigaretei raksturīgajiem degšanas produktiem.

Testējot tabakas karsēšanas sistēmu (Tobacco Heating System – THS), no 59 pētītajām kaitīgajām vielām daļai koncentrācija bija zemāka metodes noteikšanas apakšējo robežu vai arī bija vairākas reizes zemāka salīdzinājumā ar standarta cigareti. Pētot tabakas karsēšanas sistēmu, lielākajai daļai bīstamo vai potenciāli bīstamo vielu koncentrācija bija par 90% zemāka salīdzinājumā ar standarta cigareti. Pārbaude ar Kembridžas stikla šķiedras filtru demonstrēja būtiski zemāku aerosola depozīciju filtrā salīdzinājumā ar standarta cigareti. Tabakas karsēšanas sistēma filtrā atstāja ievērojami vairāk ūdens un glicerīna un salīdzinoši piecas reizes mazāk citu aerosola daļiņu.

Citotoksicitātes un  mutagēnie rādītāji tabakas karsēšanas sistēmas gadījumā bija vidēji par 85–95% zemāki, nekā pārbaudot ar standarta cigareti. [..]

Lai pārliecinātos par ierīces patieso ietekmi uz slimību risku, kuras saistītas ar smēķēšanu, nepieciešami daudzpusīgi pētījumi, ņemot vērā daudzus klīniskos parametrus.” ** Tā patiešām ir, ka ietekme uz ilgtermiņā nav pētīta un par to maz zināms. Pilnībā nevar izslēgt arī citu vēl nezināmu kaitīgu vielu ietekmi.

 

 

Veipi jeb elektroniskās cigaretes

Shutterstock 681599776

 

“Elektroniskā cigarete ir ierīce, kas ar elektriskās baterijas un sildelementa palīdzību uzkarsē nikotīna etilēnglikola un/vai glicerīna un aromatizatora šķīdumu un pārvērš to tvaikā.

Uzskata, ka e-cigarete ir veselībai mazāk kaitīga nekā cigaretes, cigāri un citi degošie tabakas produkti, jo nesatur degšanas produktus. Smēķējot e-cigaretes, asins plazmā nonāk zemākas nikotīna devas, tādējādi radot mazāku atkarību nekā cigaretes.

Tādas kaitīgas vielas kā formaldehīds un akroleīns e-cigaretēs atrodams mazāk nekā parastajās cigaretēs. Vienā no publicētajiem pētījumiem minēts, ka e-cigaretēs netika atrasta neviena no cigaretēm raksturīgajām 50 kaitīgajām vielām. Citā pētījumā atklāts neliels tabakai raksturīgā nitrozamīna daudzums, kas gan būtiski neatšķiras no koncentrācijas nikotīna plāksteros, kurus izmantotu aizstājterapijai. Citā pētījumā cieto daļiņu (particulate matter jeb PM) koncentrācija e-cigarešu dūmos bija nedaudz augstāka par PVO noteikto standartu, bet 15 reizes zemāka nekā parasto cigarešu dūmos. Tabakai raksturīgo nitrozamīnu koncentrācija izelpotajos dūmos ir 9–450 reizes zemāka nekā parasto cigarešu dūmos un salīdzināma ar minētās vielas daudzumu nikotīna substitūcijas terapijā izmantotajos aerosolos. [..]

Elektronisko cigarešu kasetņu kontroles pētījumi diemžēl liecina, ka pat viena ražotāja izstrādājumos nikotīna koncentrācijas atšķirības var sasniegt pat 50%, kas organismā nonākušā nikotīna daudzumu padara neprognozējamu. Ieelpotā nikotīna daudzums atkarīgs no ieelpu skaita. Atkārtotu ieelpu gadījumā un iztukšojoties nikotīna kasetnei nikotīna koncentrācija jeb aerosola blīvums samazinās. Nikotīna deva mainās arī atkarībā no elektroniskās cigaretes ražotāja, tādēļ salīdzināt e-cigaretes ietekmi starp dažādiem tehniskajiem risinājumiem ir grūti. Lai atkārtoti ieelpotu e-cigaretes aerosolu, nepieciešams daudz augstāks radītais negatīvais spiediens 25 – 153 mm H2O, nekā smēķējot parasto cigareti.

Elektronisko cigarešu gadījumā bīstami ir ne tikai smēķētāja izelpotie dūmi, bet arī nikotīna šķīdums, kas elektroniskajām cigaretēm paredzētajās kasetnēs ir augstā koncentrācijā. Nikotīns, no bojātām elektronisko cigarešu kasetnēm nonākot uz virsmas, var saglabāties nedēļām vai pat mēnešiem ilgi un, reaģējot ar gaisā esošiem slāpekļa savienojumiem, veidot tabakai raksturīgos nitrozamīnus (TSNA), novedot pie pasīvas kancerogēnu ekspozīcijas.”

Tirgū pieejamas daudzas atšķirīgas ierīces, kuru tehniskie raksturlielumi un attiecīgi drošība un kaitīgā iedarbība var būtiski atšķirties.

Laikam ejot, tiek atrastas arvien jaunas vielas, kas varētu būt potenciāli kaitīgas. 2016. gadā elektroniskajās cigaretēs tika atklāta jauna potenciāli kaitīga viela – glicidols.

Mārketinga reklāma pozicionē e-cigareti kā iespēju mazināt vai pārtraukt cigarešu smēķēšanu. Dažos nelielos pētījumos novērots, ka e-cigaretes patiešām mazina cigarešu smēķēšanu. Smēķētāji ziņo par simptomu mazināšanos, kuri saistīti ar smēķēšanas pārtraukšanu, ja atmešanas laikā tiek lietota e-cigarete.     Diemžēl citos pētījumos e-cigaretes lietošana nedemonstrēja pārliecinošus rezultātus, kas ļautu apgalvot, ka tas palīdz atteikties no parastajām cigaretēm.

[..] Kopumā jāsecina, ka šobrīd ir maz informācijas par e-cigarešu smēķēšanas īstermiņa kaitīgumu un gandrīz vispār nav ziņu par tās negatīvo vai pozitīvo ietekmi ilgtermiņā.  “**

 

Košļājamā jeb zelējamā tabaka (snus)

Latvijā šo tabakas veidu ir aizliegts izplatīt un pārdot, bet savai lietošanai ievest nav aizliegts. Taču tirdzniecībā ir parādījušies nikotīna spilventiņi ar neskaidru statusu.

“Zināms, ka Zviedrijā zelējamo tabaku lieto kopš 1637. gada. Zviedrijā pieejamā mitrā zelējamā tabaka (moist snuff jeb snus) sastāv no smalki samaltas, kaltētas, pasterizētas tabakas, sāls, ūdens, mitrinātāja, nātrija karbonāta bufera un pārtikas aromatizētāja, kas mūsdienās tiek iepakota mazos maisiņos. Zviedrijā zelējamās tabakas šķipsnu ievieto starp smaganām un augšlūpu uz 11–14 stundām, turpretī ASV to tur vai zelē aiz vaiga.

Nitrozamīns tiek uzskatīts par galveno kancerogēnu, kuru satur bezdūmu tabaka. Uzskata, ka, pateicoties ražošanas procesa īpatnībām, Zviedrijā ražotā zelējamā tabaka satur zemāku tabakai specifisko nitrozamīnu daudzumu nekā ASV.

Zelējamās tabakas lietošana nodrošina tādu pašu vai pat augstāku nikotīna devas nonākšanu organismā nekā smēķēšana. Līdzīgi elektroniskajām cigaretēm arī zelējamai tabakai tiek pievienoti dažādi aromatizatori un garšas.

Vēsturiski zelējamās tabakas lietošanu saista ar smaganu slimībām, kariesu, aizkuņģa dziedzera un mutes dobuma vēzi, kā arī miokarda infarkta riska palielināšanos. [..]

Kardiovaskulāro risku pilnībā nav iespējams izslēgt, tomēr tas ir vairākas reizes zemāks nekā smēķēšanas gadījumā. Var secināt – ja arī zelējamās tabakas lietošana palielina onkoloģisko, sirds un asinsvadu slimību risku, tad tas nepārsniedz 1%.

Arī ietekmi uz smaganu slimībām un kariesu vairākos Zviedrijā veiktos pētījumos neizdodas pierādīt.

Tomēr uzmanīgu dara pētījumu rezultāti, kas liecina, ka kopējais nāves risks onkoloģiskas slimības gadījumā zelējamās tabakas lietotājiem tomēr ir augstāks nekā kontroles grupā un neatšķiras no tabakas smēķētājiem. Aizstājot cigarešu smēķēšanu ar zelējamās tabakas lietošanu, iespējams būtiski mazināt tabakas negatīvo ietekmi. Pārejot no cigaretēm uz zelējamo tabaku, tādu slimību kā išēmiskā sirds slimība, miokarda infarkts, insults, mutes dobuma vai kuņģa vēzis relatīvs risks statistiski ticami mazinās. [..]

Kopumā jāsecina, ka zelējamās tabakas lietošana veselībai ir mazāk kaitīga nekā cigarešu smēķēšana.

Vēlreiz jāuzsver, ka dažādos zelējamās tabakas produktos kancerogēno un citu kaitīgo vielu daudzums un līdz ar to arī nelabvēlīgā ietekme uz veselību atšķiras.”** Par šo tabakas veidu ir ļoti maz pētījumu arī tāpēc, ka to lieto maz cilvēku, jo snusa tirdzniecība atļauta tikai Zviedrijā.

 

Šņaucamā tabaka

“Šņaucamā tabaka (dry snuff) ir senākais Eiropā lietotais tabakas veids, un tā tiek pieskaitīta pie bezdūmu tabakas produktiem. Arī šņaucamās tabakas lietošana cigarešu smēķēšanas mazināšanās rezultātā pēdējos gadu desmitos palielinās. Piemēram, jauniešu pētījumā (vidējais vecums – 19,5 gadi), kas veikts Šveicē un publicēts 2014. gadā, tika noskaidrots, ka 8% jauniešu reizi mēnesī vai biežāk lietoja šņaucamo tabaku, 3% – zelējamo tabaku. Svarīgi, ka salīdzinājumā ar tiem, kas nelietoja tabakas produktus, šajā populācijā novēroja arī biežāku alkoholisko dzērienu un marihuānas lietošanu, kas apstiprina iepriekš minēto atkarības riska palielināšanos no citām baudu izraisošām vielām.

Nikotīna nonākšana organismā ir tāda pati kā cigarešu smēķēšanai, tādēļ rada līdzīgu atkarību. Sirds un asinsvadu slimību risks šņaucamās tabakas lietotājiem ir zemāks nekā cigarešu smēķētājiem, tomēr ilgstoša tās lietošana izraisa morfoloģiskas un funkcionālas pārmaiņas deguna gļotādā. Lai gan šņaucamā tabaka satur kancerogēnas vielas, šobrīd nav pārliecinošu pierādījumu, ka tā palielina kakla, galvas vai citas lokalizācijas onkoloģisko slimību risku.

Nikotīna straujā uzsūkšanās un atkarību izraisošais efekts kombinācijā ar zemāku kaitīgo ietekmi uz veselību padara šņaucamo tabaku par produktu, kuru iespējams lietot kā cigarešu smēķēšanas aizstājēju gadījumos, kad pacients absolūti nevēlas vai nespēj atmest tabakas produktu lietošanu.”**

 

Ūdenspīpe

Shutterstock 107832764

 

“Ūdenspīpei ir vismaz 400 gadu vēsture, un šī tradīcija radusies Indijā. Dažādās pasaules daļās ūdenspīpe pazīstama ar atšķirīgiem nosaukumiem. Ūdenspīpe sastāv no māla trauka, kur ievietota folijā iepakota tabaka un kas novietots uz stikla trauka, kurš pildīts ar ūdeni, caur kuru ar dūmiem pildītie gaisa burbuļi nonāk lokanā šļaukā ar plastmasas uzgali. Virs folijā ietītās tabakas tiek novietotas kokogles, kuras aizdedzinot tās kalpo kā tabakas “sildelements”. Ūdenspīpi parasti smēķē aptuveni 45 minūtes, un tā kalpo kā socializējošs elements, jo smēķējošās personas to dara no vienas ierīces, uzgali pārmaiņus nododot cita citai.

Smēķēšanai paredzētā tabaka nereti tiek piedāvāta ar aromatizatoriem, pievilcīgā iepakojumā. Sociālajos tīklos ar ūdenspīpes smēķēšanu saistītās ziņas tiek pozicionētas saistībā ar biedrošanos/socializāciju, relaksāciju, baudu, pozitīvu sociālo paštēlu, tādēļ rada daudz labvēlīgāku iespaidu nekā parastā cigarešu smēķēšana. Pēdējās desmitgadēs būtiski ir pieaudzis ūdenspīpei paredzētās tabakas noiets. Laikā no 2011. līdz 2014. gadam ūdenspīpes smēķēšanas izplatība ir dubultojusies. Informācijas trūkuma, pievilcīgā dizaina un socializēšanās īpatnību dēļ, ar ko saistīts šis tabakas smēķēšanas veids, tā no Āzijas un Ziemeļāfrikas ir izplatījusies Eiropā un Ziemeļamerikā tieši jauniešu un jaunu pieaugušo vidū.

Šim tabakas smēķēšanas veidam piemīt viens riska faktors, kas atšķiras no citiem tabakas smēķēšanas veidiem, – palielināts inficēšanās risks. Pozitīvu baktēriju uzsējumu skaits, kas paņemti no dažādām ūdenspīpes vietām, sasniedz pat 83%. Atšķirībā no cigaretēm kokogļu dedzināšana pakļauj smēķētāju augstākam smago metālu un tvana gāzes iedarbības riskam. Vislielākās bažas pētnieki saista ar ļoti augsto CO koncentrāciju, smēķējot ūdenspīpi, kas ir 30 reižu augstāka, nekā smēķējot cigaretes. [..]

Pasīvās smēķēšanas kaitīgumu, kas saistīts ar ūdenspīpi, zināmā mērā var uzskatīt pat par bīstamāku nekā parastajām cigaretēm. Ūdenspīpes dūmi līdzīgi cigarešu dūmiem satur kancerogēnus, tādus kā formaldehīds, acetaldehīds un benzopirēns. Negatīvā  ietekme uz sirds un asinsvadu sistēmu un elpceļiem neatšķiras no cigaretēm.  Atšķirību dēļ šis tabakas smēķēšanas veids kļūdaini tiek uzskatīts par mazāk kaitīgu un tādēļ psiholoģiski vairāk pieņemamu nekā cigarešu smēķēšana. Piemēram, pētījumā, kas publicēts 2010. gadā, katrs piektais baltās rases amerikānis, kurš smēķēja ūdenspīpi, uzskatīja, ka tas ir mazāk kaitīgi nekā parastā cigarešu smēķēšana.

Pasaules Veselības organizācija brīdina, ka “steidzami ir nepieciešama izglītošana saistībā ar ūdenspīpes smēķēšanu, ieskaitot augsto pasīvās smēķēšanas ekspozīcijas bīstamību”, turklāt “ūdenspīpes aktīvie un pasīvie smēķētāji ir pakļauti tiem pašiem slimību riskiem kā cigarešu smēķētāji, ieskaitot plaušu vēzi, sirds slimību, elpceļu slimības un negatīvo ietekmi grūtniecības laikā”.”**

*(https://gsthr.org/report/summary/english)

** Pilns teksts un rakstā izmantoto atsauču saraksts izdevumā “Latvijas Ārsts” (2018. gada februārī) un http://www.arstubiedriba.lv/la-02-18/

 

Citi fakti par bezdūmu izstrādājumiem

Shutterstock 457207429

 

 

  • Pēc stingras zinātniski pamatotu pētījumu pārskatīšanas par IQOS elektroniskās tabakas karsēšanas sistēmu un karsējamo tabaku HEETS ASV Pārtikas un zāļu pārvalde secinājusi, ka IQOS ir piemērota sabiedrības veselības aizsardzībai.
  • Cīņā ar cigarešu dūmu nodarīto kaitējumu pasaule sadalījusies divās “nometnēs” – valstīs, kas izvēlas smēķēšanas ierobežošanas stratēģiju (dažādi progresējoši aizliegumi, t.sk. bezdūmu/alternatīvo nikotīna uzņemšanas ierīču pieejamībai un lietošanai), un valstīs, kas koncentrējas tieši uz cigarešu dūmu kaitējuma samazināšanu (piemēram, sniedzot atbalstu smēķēšanas atmešanā un alternatīvās nikotīna uzņemšanas ierīces izmantojot kā vienu no instrumentiem). Kaitējuma mazināšana tiek iekļauta politikas dokumentos, noteikumos un citās darbībās, kas vērstas uz veselības apdraudējumu samazināšanu. Tā paredz pāreju uz veselībai mazāk kaitīgiem bīstamajiem produktiem un mazāk riskantas uzvedības veicināšanu, nevis produktu vai uzvedības aizliegumu. Kaitējuma mazināšana ir pierādīta sabiedrības veselības uzlabošanas stratēģija.
  • “Smēķētājiem nevajadzētu liegt piekļuvi samazināta riska produktiem, kas palīdzēs viņiem izvairīties no slimībām un agrīnas nāves smēķēšanas dēļ,” atzīts 2005. gada Pamatkonvencijā par tabakas kontroli. Tajā teikts, ka kaitējuma mazināšana ir viena no tabakas kontroles stratēģijām.

Saistītie raksti