Ja nu tā ir depresija

Ir cilvēki, kuri mēģinājuši atmest smēķēšanu, atsākuši, atkal mēģinājuši atmest, bet lielākoties – citu mudināti. Kamēr cilvēks nesaredz jēgu tajā, ko dara, un maļ pa galvu negatīvas domas, vispirms jādomā par iespējamu depresijas ārstēšanu.

Negatīvās domas par sevi un norobežošanās

Cilvēki, kuriem ir depresija, neko labu par sevi nedomā. Domas, kas maļas pa galvu, ir aptuveni šādas: “Nekas labs mani negaida; nekas labs manā dzīvē nenotiks; es nekam nederu; man nekas neizdodas; man neviens nevar palīdzēt; nav jēgas nekam, ko iesāku…” Ja cilvēks nesaredz jēgu, kāpēc gan lai viņš kaut ko aktīvi darītu, piemēram, uzsāktu smēķēšanas pārtraukšanu? Šis lēmums prasa:

nepārtrauktus atgādinājumus sev par to, kāda jēga ir šim procesam – kāpēc es to daru;
pozitīvas domas par sevi, ticību saviem spēkiem, ka smēķēšanas pārtraukšanas plāns izdosies;
aktivitātes, lai, pirmkārt, izveidotu savu individuālo plānu, otrkārt – to realizētu;
enerģiju.

Cilvēkam, kurš piedzīvo depresijas epizodi, nav neviena no minētajiem resursiem, kas viņam būtu jāiegulda. Vai viņš pats to var pamanīt? Tie, kas pieraduši sevi analizēt, var. Bet lielākā daļa – nevar. Depresija var būt vieglāka vai smagāka. Ja tā ir viegla depresija, cilvēks var turpināt mācīties vai strādāt, tikai nekas no tā, kas agrāk radīja prieku, to vairs nesagādā. Pie šādas dzīves var pierast un neatcerēties, ka var būt arī citādi.

Kā depresiju var pamanīt apkārtējie

Depresijas tipiskākās pazīmes:

miega traucējumi;
enerģijas zudums;
grūtības koncentrēties;
atmiņas traucējumi;
negatīvas domas par sevi;
spēka trūkums;
vēlme norobežoties, nekur neiet, nepiedalīties;
prieku nerada tas, kas to sagādāja agrāk.

Partneris var pamanīt, ka otrs vairs nevēlas seksu, vīriešiem raksturīgi erekcijas traucējumi. Bet vai citas pazīmes tuvākie var pamanīt? Jā un nē. Tie, kas daudzas lietas uztver personīgi, var sākt dusmoties, ka tuvais cilvēks vairs neko nevēlas, un vainot par to sevi. Var sākties konflikti, norobežošanās vienam no otra, kas depresiju tikai padziļina.

Ko tad darīt?

Diemžēl tie, kam sākusies depresija, nav jauki saskarsmē ar tuvākajiem. Negatīvās domas par sevi mēdz apkārtējos kaitināt: “Cik var čīkstēt!” Svarīgi ir nemudināt saņemties, jo cilvēks to nespēj.

Kamēr cilvēks pats neko nevēlas darīt, nekam nesaredz jēgu, nevajag arī mudināt viņu pārtraukt smēķēšanu, kas depresijas dēļ, iespējams, kļuvusi daudz intensīvāka. Ja tā ir viegla depresija, kaut kad pāries pati. Tad varēs domāt par smēķēšanas pārtraukšanu. Ja smagāka – bez ārstēšanās kļūs tikai sliktāk. Šādā situācijā piedzīvot atmešanas simptomus cilvēkam, kuram tiek izteikts ultimāts: “Vai nu pārtrauc smēķēt, vai…”, var nozīmēt sabrukumu.

Ir labi, ja izdodas mierīgi izskaidrot situāciju tā, lai cilvēks, kuram ir depresija, par to izrunājas vismaz ar ģimenes ārstu. Antidepresanti ir pirmais solis, kas var palīdzēt, un tos izraksta arī ģimenes ārsti. Tālāk vislabākā būtu psihoterapija, par ko vairāk šeit.