Kā “strādā” nikotīns

Tie, kam smadzenes dažādu iemeslu dēļ strādā mazliet atšķirīgi, sākot smēķēt, parasti drīz vien kļūst atkarīgi. Smēķēšana ir viena no spēcīgākajām atkarībām. Nikotīns kā atkarības viela ir numur viens, tam seko kokaīns un alkohols, pēc tam opiāti. Gan smēķēšanas process, par ko vairāk šeit, gan nikotīns iedarbojas uz receptoru sistēmu smadzenēs, radot īslaicīgu baudu, tajā skaitā atalgojuma sajūtu – esmu sevi ar kaut ko apbalvojis.

Zibenīga iedarbība ieelpojot

Nikotīns caur plaušām zibenīgi, 10–20 sekunžu laikā, tiek līdz konkrētu receptoru sistēmai smadzenēs, kas nodrošina, ka pastiprināti izdalās adrenalīns. Tam ir stimulējoša iedarbība uz organismu. Pēc adrenalīna izdalīšanās paaugstinās aktivitāte, kam dabiski seko dopamīna, ko reizēm sauc arī par “prieka hormonu”, pastiprināta izdalīšanās, kas nosaka to, ka uz ļoti īsu brīdi ir eiforija, pacilātība. Tam savukārt mirklis atpūtas sajūtas un miera. Kopā to visu var saukt par mākslīgas labsajūtas piedzīvošanu.

Dažiem, kas līdzīgas sajūtas nepiedzīvo vai nepamana citās situācijās, tās šķiet ļoti nozīmīgas. Nevar noliegt, ka šīs sajūtas ir spēcīgas, citādi jau neveidotos atkarība – vēlme un tieksme to piedzīvot vēl un vēl. Smadzenes prot lieliski piemānīt, ka šādas sajūtas – stimulējošas, nomierinošas un apbalvojošas – var sajust tikai smēķējot. Un vēl – smadzenes ir uzbūvētas tā, ka atceras baudas, tiecas pēc tām. Piemēram, tie, kas nodarbojas ar ekstrēmajiem sporta veidiem, dara to, lai atkal un atkal piedzīvotu, ka smadzenes milzu daudzumā izdala adrenalīnu. To, cik slikti bija, kad nācās atkopties no traumām, smadzenēm patīk “aizmirst”. Tās tikai dzen un dzen cilvēku pēc jaunas adrenalīna devas, pēc spēcīgās sajūtas. Un kas par to, ka sajūtu kokteilis ir baudāms tik īsu brīdi? Smadzenes “atceras” un grib tieši to.

Ir labi zināt, kā darbojas smadzeņu ķīmija, jo tikai tad ir iespējams ar prātu – apzināti – sevi apturēt, kad tieksme pēc atkarību radošas vielas un vēlme neizjust to, ko nākas izjust, “aizmiglo acis”. Sliktais ir tas, ka šo vielu vajag arvien vairāk, vairāk un vairāk. 5, 10, 20… cigarešu dienā. Dažiem ir tā, ka nekāda baudas brīža vairs nav, ir tikai riebums, bet tik un tā grūti pārtraukt.

Kāpēc visi nekļūst atkarīgi no smēķēšanas?

Lielāks risks kļūt atkarīgiem ir tiem, kam ir vairāk negatīvu domu par sevi un smadzeņu darbības regulācijas īpatnības. Tie, kam smadzenes tāpat, īpaši pie tā nepiestrādājot, pietiekami izdala gan adrenalīnu, gan serotonīnu, gan dopamīnu, gan citas labsajūtu radošas vielas, var pamēģināt smēķēšanu, bet drīz vien saprot, ka tas nav vajadzīgs. Viņi parasti nepagūst kļūt atkarīgi no nikotīna. Lielais risks ir tajā, ka nav metodes, kā iepriekš noteikt, kuram ir kādi atkarības riski.