Kamēr bērns mazs

Mazs bērns neapzināti kopē vecāku rīcību. Agrīni izveidojušos reaģēšanas mehānismus smadzenēs pēc tam, pieaugušā vecumā, apzināti mainīt ir visgrūtāk.

Kā notiek informācijas kopēšana?

Pēdējos gados neirobioloģijā veikti daudzi atklājumi par smadzeņu darbību. Kāpēc tad notiek tā, ka bērni kopē vecāku rīcības veidu? Zīdainim nav variantu – viņš var mācīties tikai no tā, ko piedzīvo. Jau pavisam agri mazulim jāapgūst tas, kā sevi nomierināt, tad – kā sevi atalgot. Mazliet vēlāk bērnam jāiemācās impulsu kontroles, socializācijas un piesaistes gudrības, bet ap četru piecu gadu vecumu – realitātes apzināšanās un risku uztvere. Šīs visas izdzīvošanai nepieciešamās gudrības smadzenēs ierakstās kā noteikti reaģēšanas veidi. To, ka reaģēšana līdzīgās situācijās atkārtojas, nosaka saites starp smadzeņu šūnām, ko sauc par neironu ceļiem. Visgrūtāk pieaugušo vecumā, kad cilvēks apzināti vēlas uz dzīves notikumiem reaģēt citādi, ir mainīt tās shēmas, kas izveidojušās pašas pirmās. Un pirmās, kā jau minēts, ir sevis nomierināšanas sistēma un sevis atalgošanas sistēma. Tāpēc, ja mamma un tētis, kamēr bērns ir vēderā, viņa zīdaiņa vecumā, ir depresijā, smēķē, lieto citas apreibinošas vielas, mazulim neizveidojas neironu ceļi, kas ir noderīgi sevis nomierināšanai un problēmu risināšanai. Jo bērns vēl neapzinātā vecumā ir pieredzējis emociju un problēmu slāpēšanu ar atkarības vielām. Varbūt vēlāk kaut kas ir mainījies vecāku reaģēšanas veidā, bet “nezin kāpēc” bērns jau pusaudžu vecumā tiecas lietot atkarības vielas.

No zemapziņas iznirst vecāku, kas mazam bērnam ir svarīgākie cilvēki pasaulē, agrīni rādītais piemērs un viņš izpilda darbības copy/paste. Tātad, piemēram, ja mamma vai tētis, kad uzzina kaut ko satraucošu, paķer cigaretes un iziet uz balkona uzsmēķēt, tas bērnam ierakstās smadzenēs tā: “Smēķēšana palīdz nomierināties, tāpēc satraukuma brīžos jāsmēķē.”