Nikotīns neizraisa vēzi

Dienvidāfrikā dzimis profesors, vārdā Maikls Rasels, reiz teica: “Cilvēki smēķē nikotīna dēļ, bet mirst darvas dēļ.” Šis diskurss būtu jākomunicē sabiedrībā biežāk, jo tiek radikālipārprasta nikotīna būtība. Nikotīns ir alkaloīds, kas sastopams nakteņu augu ģimenē, galvenokārt tabakā, un mazākā daudzumā tomātos, kartupeļos, baklažānos un zaļajos piparos.

Jūs būsiet pārsteigts, uzzinot, ka nikotīns neizraisa ar smēķēšanu saistītas slimības, piemēram, vēzi un sirds slimības, taču tas izraisa atkarību. Vislielāko somatisko (jeb fizisko) slimību risku rada cigarešu smēķēšana, proti, ķīmiskās vielas, kas rodas degšanas procesā, nevis pats nikotīns. Saskaņā ar pētījumiem par onkoloģiskajām slimībām, kas veikti Lielbritānijā, nikotīns izraisa atkarību, bet neizraisa vēzi. Lielāko kaitējumu fiziskajai veselībai rada degoša tabaka, t.i. tās degšanas galaprodukts – darva.

Pētnieki no Lielbritānijas Nacionālā veselības un aprūpes izcilības institūta (NICE) paziņojuši, ka “…galvenokārt tabakas dūmos esošās toksiskās jeb indīgās vielas un kancerogēni, nevis nikotīns, izraisa slimības un nāvi”. Faktiski citas dūmos esošās ķīmiskās vielas, piemēram, benzopirēns, tabakai specifiskie nitrozamīni un benzols, ir galvenie ar smēķēšanu saistīto slimību cēloņi.

Sabiedrības attiecības ar tabaku un nikotīnu mainās tehnoloģiju pilnveidošanās dēļ. Jo vairāk smēķētāji saņem precīzu informāciju, jo tuvāk esam smēķēšanas ierobežošanai.

Tātad, vēlreiz – kaitējumu rada dedzināšana. Nikotīna lietošana bez jebkādas dedzināšanas ir tāda pati kā kofeīna uzņemšana, dzerot, piemēram, karstu kafiju. Lielākā daļa pētījumu norāda, ka smēķētāju primārais vēža izraisītājs ir cigarešu dūmi, nevis nikotīns.

Protams, nedrīkst aizmirst par nikotīnu kā par atkarību veidojošu procesu, kas ir ļoti komplicēts. Atkarība no smēķēšanas, līdzīgi kā atkarība no azartspēlēm, narkotikām vai alkohola, ir slimība, nevis rakstura vai gribas vājums. Atkarības iemesli ir dažādi – ir pierādīts, ka atkarībai ir ģenētiska predispozīcija, tātad lomu spēlē iedzimtība. Tai ir arī psiholoģiski cēloņi, piemēram, personības tips, spēja tikt galā ar stresu un trauksmi u.tml.. Tāpat lomu spēlē sociālie cēloņi – vielu pieejamība valstī, ģimenes un sabiedrības attieksme pret smēķēšanu u.tml.. Jāatceras, ka atkarība ir smaga hroniska saslimšana. To pieveikt ir ļoti grūti un pavisam izārstēt – faktiski neiespējami. Atkarības ārstēšana no cilvēka prasa cīņu un atturēšanos no konkrētās vielas vai paraduma visa mūža garumā. Turklāt ir zinātniski pierādīts, ka nikotīns no visām atkarību izraisošajām vielām pieradumu izraisa visātrāk, proti, atkarība attīstās visstraujāk.

Nikotīnu mēs varam uzņemt dažādos veidos: smēķējot, inhalējot, košļājot, šņaucot, izdzerot vai apēdot, caur placentu un mātes pienu, kā arī caur plāksteri, kas īpaši paredzēts tiem cilvēkiem, kuri vēlas atmest smēķēšanu.

Mēs dzīvojam informācijas laikmetā. Mums būtu jāizmanto viss, ko tā piedāvā un jābūt izglītotiem vismaz jautājumos, kas skar mūsu pašu veselību. Lasīsim, interesēsimies, diskutēsim, lai apskatītu mums svarīgās tēmas dažādos aspektos, bet paļausimies uz zinātni, kura šoreiz vēstī – nikotīns rada atkarību, bet darva nogalina.