Pret kaitīgiem ieradumiem – ar kaitējuma mazināšanas jeb harm reduction konceptu

Lai kā ārsti pūlētos panākt, ka cilvēki dzīvo veselīgi, slikti dzīves ieradumi ir un būs daudzu cilvēku izvēle. Diabēta pacienti izvēlas neveselīgu diētu, plaušu vēža slimnieki turpina smēķēt, sirds slimnieki praktizē mazkustīgu dzīvesveidu u.tml. Lai veicinātu uzvedību, kas mazina kaitējumu indivīda veselībai, sabiedrības veselības uzlabošanai pasaulē un arī Latvijā arvien plašāk tiek izmantots harm reduction (HR) jeb kaitējuma mazināšanas koncepts.

Mazina negatīvās uzvedības sekas

Ar HR konceptu saprot sabiedrības veselības politikas, programmas un prakses, kas tiek īstenotas, lai mazinātu negatīvās sekas dažādu veidu cilvēku uzvedībai – gan likumīgai, gan nelegālai.

HR aizsākumi meklējami pagājušā gadsimta 80. gados, kad pasaulē strauji sāka izplatīties HIV un AIDS. Lai mazinātu HIV izplatību injicējamo narkotiku lietotāju vidū, daudzas valstis uzsāka tīru šļirču un adatu apmaiņas programmas. Savukārt narkotiku lietošanas radītā kaitējuma mazināšanai izmanto aizvietotājterapijas programmas, par valsts budžeta līdzekļiem opioīdu atkarīgajiem nodrošinot regulāru iedzeramu legālu narkotiku devu. Tāpat uzskatāms HR piemērs ir pasaulē aktīvi īstenotie pasākumi ceļu satiksmē gūto traumu profilaksei, piemēram, lietojot drošības jostas, bērnu sēdeklīšus u.c.

Kā mazināt smēķēšanas kaitējumu?

Pēdējā desmitgadē HR uzmanības lokā nonākusi smēķēšana, no kuras raisītās smagās atkarības cilvēkiem pašu spēkiem atbrīvoties ir ļoti grūti, bieži pat neiespējami. ASV pētījuma dati atklāj, ka 70% smēķētāju vēlas no šī kaitīgā ieraduma atbrīvoties, taču tikai 5% spēj to atmest paši, bez palīdzības. Tas ir tāpēc, ka zinātniski pierādīts – nikotīna atkarība ir nevis rakstura vājums, kā nereti maldīgi tiek domāts, bet gan psihiska slimība, kuras ārstēšanai vajadzīgs nopietns atbalsts.

Tāpēc aktuālais jautājums, kā mazināt smēķēšanas nodarīto kaitējumu, tiek iekļauts dažādu medicīnas nozaru zinātnisko konferenču dienaskārtībā, piemēram, Scientific Summit on Tobacco Harm reduction: Novel products, Research&Policy u.c.

Šī interese lielā mērā ir saistīta ar smēķēšanas jomas tehnoloģiskajām inovācijām, kas pēdējos gados piedāvā dažādu veidu ierīces nikotīna inhalēšanai. Šie jaunie risinājumi, kas pazīstami kā tabakas karsēšanas sistēmas (TKS), ļauj uzņemt nikotīnu, tabaku nevis dedzinot, bet karsējot 300–350 °C temperatūrā, kas neizraisa tās degšanu. Līdz ar to samazinās potenciāli bīstamo vielu rašanās dūmos un to ieelpošana smēķēšanas laikā gan pašam smēķētājam, gan apkārtējiem. Lai gan nikotīns rada atkarību no smēķēšanas un tas atrodas arī jaunajās karsēšanas ierīcēs, tieši tabakas un cigarešu papīra degšanas blakusproduktu ieelpošana ir priekšlaicīgas nāves izraisītājs, jo tabakas dūmi satur vairāk nekā 4000 ķīmisko vielu, to vidū arī kancerogēnus savienojumus.

Mazāk toksisku vielu – mazāks kaitējums veselībai

Arī ASV Pārtikas un zāļu administrācija (FDA) atzinusi – lai gan tabakas karsēšanas ierīces nav bez riska, tās ir “piemērotas sabiedrības veselības aizsardzībai”, jo tabakas karsēšanas sistēmas aerosolā ir mazāk toksisku ķīmisku vielu nekā cigarešu dūmos, un daudzas no tajos identificētajām toksiskajām vielām ir zemākā līmenī nekā cigarešu dūmos. Piemēram, oglekļa monoksīda daudzums aerosolā ir līdzvērtīgs tam, kāds sastopams vidē, bet akroleīna un formaldehīda līmenis ir attiecīgi par 89–95% un 66– 91% zemāks nekā cigaretēs, norāda FDA.
Daudzās pasaules valstīs ārsti TKS jau izmanto kā HR konceptu kaitējuma mazināšanai, jo saskata iespējas palīdzēt saviem pacientiem mazināt sirds un asinsvadu slimību risku, saslimstību ar plaušu slimībām, ļaundabīgajiem audzējiem u.c.

Tikmēr Pasaules Veselības organizācijas dati atklāj, ka tabakas jomā HR koncepta pielietojums sabiedrības veselības uzlabošanā ir diskutabls. Proti, lai gan tabakas karsēšanas produkti mazina daļu no negatīvās ietekmes uz veselību, tā tomēr saglabājas, turklāt visi tabakas izstrādājumi ir potenciāli kaitīgi un atkarību izraisoši.

Būtiski, ka HR koncepta ietvaros tiek akcentēts viedoklis, ka cilvēkam ir tiesības brīvi izdarīt savas izvēles, netiekot par to kritizētam vai diskriminētam. Veselības aprūpes profesionāļu pienākums ir sniegt atbalstu jebkuram pacientam neatkarīgi no viņa izvēlēm un palīdzēt arī tad, ja viņa izdarītā izvēle neatbilst veselīga dzīvesveida principiem.

Saistītie raksti