Smēķēšana kā sociāls process

Smēķēšana vienmēr sākas neapzināti. Un visbiežāk – kompānijas pēc. Neviens tad vēl nedomā, ka tā var kļūt par atkarību.

Kā parasti notiek skolas laikā? Kāds paaicina līdzi izsmēķēt cigareti, paveipot u.c. Neviens nevar ietekmēt to, kā, kur un kad šādi uzstājīgi uzaicinājumi no draugu un paziņu puses sāksies. Jo vēlāk šādi piedāvājumi nāk, jo labāk. Tas tāpēc, ka vecumā pēc 16 gadiem ir cerība, ka ienāks prātā doma: “Vai man to vajag?”

Protams, katrs vienlaikus pieder pie dažādām grupām, taču visas nav vienādi nozīmīgas. Ja svarīgākā grupa ir tā, kurā ir smēķētāji, tad smēķēšana, visticamāk, sāksies. Bet vai to vajag? Ja vien ir cita nesmēķējošu draugu grupiņa, kam pievienoties, to ir vērts darīt. Tagad sabiedrības norma ir – nesmēķēt. Nonākot vidē, kur neviens nesmēķē, var būt sajūta, ka tu te neiederies.

Starp pirmo pamēģināšu un regulāru smēķēšanu ir posms, kad sākas atkarība vai smēķēšana tiek pārtraukta. Arī šajā posmā ir daudz dažādu ietekmju no malas, kuras nevar paredzēt.