Smēķētājiem ar stāžu Archives

Nikotīns neizraisa vēzi

Posted on September 28, 2020 | by kristateivane

Dienvidāfrikā dzimis profesors, vārdā Maikls Rasels, reiz teica: “Cilvēki smēķē nikotīna dēļ, bet mirst darvas dēļ.” Šis diskurss būtu jākomunicē sabiedrībā biežāk, jo tiek radikālipārprasta nikotīna būtība. Nikotīns ir alkaloīds, kas sastopams nakteņu augu ģimenē, galvenokārt tabakā, un mazākā daudzumā tomātos, kartupeļos, baklažānos un zaļajos piparos.

Jūs būsiet pārsteigts, uzzinot, ka nikotīns neizraisa ar smēķēšanu saistītas slimības, piemēram, vēzi un sirds slimības, taču tas izraisa atkarību. Vislielāko somatisko (jeb fizisko) slimību risku rada cigarešu smēķēšana, proti, ķīmiskās vielas, kas rodas degšanas procesā, nevis pats nikotīns. Saskaņā ar pētījumiem par onkoloģiskajām slimībām, kas veikti Lielbritānijā, nikotīns izraisa atkarību, bet neizraisa vēzi. Lielāko kaitējumu fiziskajai veselībai rada degoša tabaka, t.i. tās degšanas galaprodukts – darva.

Pētnieki no Lielbritānijas Nacionālā veselības un aprūpes izcilības institūta (NICE) paziņojuši, ka “…galvenokārt tabakas dūmos esošās toksiskās jeb indīgās vielas un kancerogēni, nevis nikotīns, izraisa slimības un nāvi”. Faktiski citas dūmos esošās ķīmiskās vielas, piemēram, benzopirēns, tabakai specifiskie nitrozamīni un benzols, ir galvenie ar smēķēšanu saistīto slimību cēloņi.

Sabiedrības attiecības ar tabaku un nikotīnu mainās tehnoloģiju pilnveidošanās dēļ. Jo vairāk smēķētāji saņem precīzu informāciju, jo tuvāk esam smēķēšanas ierobežošanai.

Tātad, vēlreiz – kaitējumu rada dedzināšana. Nikotīna lietošana bez jebkādas dedzināšanas ir tāda pati kā kofeīna uzņemšana, dzerot, piemēram, karstu kafiju. Lielākā daļa pētījumu norāda, ka smēķētāju primārais vēža izraisītājs ir cigarešu dūmi, nevis nikotīns.

Protams, nedrīkst aizmirst par nikotīnu kā par atkarību veidojošu procesu, kas ir ļoti komplicēts. Atkarība no smēķēšanas, līdzīgi kā atkarība no azartspēlēm, narkotikām vai alkohola, ir slimība, nevis rakstura vai gribas vājums. Atkarības iemesli ir dažādi – ir pierādīts, ka atkarībai ir ģenētiska predispozīcija, tātad lomu spēlē iedzimtība. Tai ir arī psiholoģiski cēloņi, piemēram, personības tips, spēja tikt galā ar stresu un trauksmi u.tml.. Tāpat lomu spēlē sociālie cēloņi – vielu pieejamība valstī, ģimenes un sabiedrības attieksme pret smēķēšanu u.tml.. Jāatceras, ka atkarība ir smaga hroniska saslimšana. To pieveikt ir ļoti grūti un pavisam izārstēt – faktiski neiespējami. Atkarības ārstēšana no cilvēka prasa cīņu un atturēšanos no konkrētās vielas vai paraduma visa mūža garumā. Turklāt ir zinātniski pierādīts, ka nikotīns no visām atkarību izraisošajām vielām pieradumu izraisa visātrāk, proti, atkarība attīstās visstraujāk.

Nikotīnu mēs varam uzņemt dažādos veidos: smēķējot, inhalējot, košļājot, šņaucot, izdzerot vai apēdot, caur placentu un mātes pienu, kā arī caur plāksteri, kas īpaši paredzēts tiem cilvēkiem, kuri vēlas atmest smēķēšanu.

Mēs dzīvojam informācijas laikmetā. Mums būtu jāizmanto viss, ko tā piedāvā un jābūt izglītotiem vismaz jautājumos, kas skar mūsu pašu veselību. Lasīsim, interesēsimies, diskutēsim, lai apskatītu mums svarīgās tēmas dažādos aspektos, bet paļausimies uz zinātni, kura šoreiz vēstī – nikotīns rada atkarību, bet darva nogalina.

Smēķēšana un kauns

Posted on August 20, 2020 | by kristateivane

Zinātnieki jau gadu desmitiem ir strādājuši pie tēmas “Atkarības”, arvien nākot klajā ar jauniem faktiem un secinājumiem. Ne vienā vien pētījumā ziņots, ka KAUNS ir primārā negatīvā emocija, kuru izjūt cilvēks, nonākot smēķēšanas atkarībā.

Kauns ir ļoti spēcīga un sāpīga emocija mūsu psihē. Tā ir nepietiekamības un mazvērtības sajūta. Kauns liek sarkt, svīst, izvairīties no acu kontakta, nodurt galvu, tas raisa vēlmi paslēpties vai pazust. Bieži vien kauns var provocēt domas, ka esat neveiksmīgs, nemīlēts, nepilnīgs, neīsts vai pat slikts cilvēks.

Ar kaunu dzīves laikā saskaras ikviens no mums, bet atkarīgiem cilvēkiem tas bieži vien dzīvo zemapziņā nepārtraukti.

Dažreiz mēs neatšķiram vainas apziņu no kauna, kas ir divas pavisam dažādas emocijas. Gan vainas apziņa, gan kauns izriet no “nepareizi darīšanas”, taču atšķirību izpratne var ietekmēt cilvēka spēju atturēties no sevis degradēšanas. Džena Fīlda, Londonā dzīvojoša psiholoģe, saka, ka vainas apziņa ir koncentrēta uz uzvedību – tāpēc pētnieki vainu sauc par “morālām un adaptīvām emocijām” -, kamēr kauns ir vērsts uz “likumpārkāpēja” identitāti. Tātad, vainas apziņa – tas, ko mēs darām – , kauns – tas, kas mēs esam.

Kamēr vainas apziņa var būt konstruktīva, kauns var būt pat iznīcinošs. Tāpēc vienlīdz svarīgi ir atbrīvoties no smēķēšanas UN kauna, jo šis tandēms var būt kompleksi degradējošs.

Intervējot psihoterapeiti un Junga analītiķi, Gintu Teivāni, secinām, ka kauns ir emocija, kuru iemācāmies jau bērnībā. “Kaunu izraisa “koncepts”- kā uz mani skatās. Piemēram, bērns telpā ir viens, bet ir sajūta, ka visas darbības vēro vecāku acis, kas skatās kritizējoši un kontrolējoši. K.G.Jungs daudz runāja par kompleksiem unto rašanos, tai skaitā par kauna kompleksu, kas bērnam rodas agrīnā vecumā, un tas ir saistīts ar vecāku vēlmi: gribam labāku bērna dzīvi, tādēļ raugāmies uz viņu kritiski, kauninām. Attiecīgi, bērnam visu laiku jācenšas būt pilnvērtīgākam un labākam par bērnudārza draugu vai skolas biedru,”, tā Ginta Teivāne. “Tātad, jau bērna vecumā var rasties sajūta ”Ja es nedaru to, ko citi no manis gaida, esmu slikts un nepareizs.” Pieaugot cilvēki, kuriem ir kauna komplekss, kaunina arī citus. Ja, piemēram,cilvēks ir perfekcionists, tad stress, kas saistīts ar kaunu, ja viņš smēķē, atņem enerģiju, jo neviens taču nedrīkst redzēt šādu manas personas “ēnas daļu”,” turpina G.Teivāne.

Mēdz būt tā, ka atkarības tiek izmantotas, lai ārstētu savas necienības, mazvērtības, depresijas sajūtas, bet tajā pašā laikā tās izraisa vēl vairāk šādu izjūtu. Lai izjauktu apburto ciklu, jāpārtrauc sevi kaunināt un tiesāt, tas nekad nenoved pie laba iznākuma.

Kā atzīst Ginta Teivāne, mums visiem ir atšķirīga jutība pret atkarībām, ko ietekmē mūsu ģenētika un individuālā bioloģija. Papildus šiem faktoriem vienādojumā nonāk arī atkarību ģimenes vēsture.

Visi minētie faktori nepadara jūs neveiksmīgu, vāju vai nemīlētu. Tie nenozīmē, ka jūs esat nepietiekams un zemāks par citiem. Tās ir jāuztver par kārtīm, kuras jums dzīvē iedalītas.

Lai pārvarētu savu kaunu, esiet empātisks pret sevi un neturiet to noslēpumā, jo tieši šādi to uzturat dzīvu un darāt spēcīgāku. Parunājiet ar kādu, kuram uzticaties vai pat publiski, ja vēlaties. Neļaujiet sevi tiesāt vai kaunēties par to.

Apsveriet empātiju, nevis kaunu un spriedumus par sevi un citiem.

Gintas Teivānes ieteikums ir šāds :” Tas ir liels darbs intrapsihiski jeb iekšēji, sakot: es palieku par to, kas esmu; es varu mainīt to, ko daru- nesmēķēt; jāskatās uz sevi ar iejūtību- man ir arī “ēnas”, es varu pieņemt savas un citu “ēnas”.”

Kā darbojas nikotīna aizstājterapija

Posted on May 7, 2020 | by wmc_vasily

Tā mazina atmešanas simptomus un atradina no smēķēšanas procesa. Ieteicama, ja ir smaga atkarība no nikotīna. Ja cilvēks smēķē līdz 10 cigaretēm dienā, šo terapiju neiesaka. Bet tā ir noderīga tiem, kas izsmēķē aptuveni divas paciņas cigarešu dienā un vairāk, jo viņiem, strauji pārtraucot lietot nikotīnu, var saasināties HOPS, ja tas jau radies (par to vairāk lasi šeit). Nikotīna aizstājterapija nav vienīgie medikamenti, ko izmanto atmešanas procesā, par tieksmes mazinātājiem un antidepresantiem lasi šeit.

Shēmas un devas. Plāksteri

Metode ir efektīva, ja shēmu, kā lietot nikotīnu saturošus preparātus, nosaka ārsts vai farmaceits, nevis smēķētājs pats. Ir pieejami nikotīnu saturoši preparāti, kam ir dažādas devas un dažādas formas, tāpēc pašam saprast, ko un kad lietot, lai tas tiešām palīdzētu pārtraukt smēķēšanu, nav vienkārši. Turklāt ārsti nereti tos iesaka kombinēt ar antidepresantiem un tieksmi mazinošiem medikamentiem. Nikotīnu aizvietojošās terapijas līdzekļi paredzēti atmešanas simptomu mazināšanai. Dažiem palīdz arī tas, ka ir kaut kas taustāms, kas palīdz saglabāt ticību, ka izdosies atmest smēķēšanu.

Piemēram, plāksteriem ir dažādas, bet diezgan lielas nikotīna devas. Tāpēc ir gadījies, ka kāds, kurš izlemj pats noteikt sev devu, sāk saņemt lielāku nikotīna daudzumu nekā ar smēķēšanu. Notiek saindēšanās. Otra lielā kļūda, kas tiek pieļauta pašārstēšanās laikā, – cilvēki plāksterus līmē tad, kad atceras vai izjūt tieksmi. Taču, ja ir spēcīga atkarība no nikotīna, visizteiktāk tieksme parādās uzreiz pēc pamošanās. No cigaretes vai tabakas karsējamās ierīces caur elpceļiem nikotīns smadzenēs nonāk 10–20 sekunžu laikā. Kamēr tas iesūcas organismā caur ādu zem plākstera, paiet daudz ilgāks laiks, bet, atceroties uzlīmēt plāksteri, šo laiku var aizpildīt ar kādu sev tīkamu procesu – vingrojumiem, brokastīm, mūziku u. c. Kad sāk lietot plāksterus, smēķēšana jāpārtrauc iepriekšējā dienā.

Nikotīna preparātu lietošana nedrīkst būt ilgāka par pusgadu.

Ārsta vadībā notiek nikotīna devas pakāpeniska mazināšana, vienlaikus cilvēkam jāmācās atteikties no smēķēšanas vai veipošanas kā procesa. Te narkologi izmanto psihoterapijas metodes, bet efektīvāka ir grupas vai individuāla psihoterapija, kas notiek regulāri. Par to vairāk lasi šeit.

Citas nikotīna preparātu formas

Daudzi, kas nevēlas sarunu ar ārstu, pērk košļājamās gumijas, kas satur nikotīnu, vai ledenes. Un lieto tās, kad sajūt tieksmi. Košļājamajai gumijai nikotīns sāk izdalīties piektajā sestajā sakošanas reizē, un tā jāpatur aiz vaiga vai aiz zobiem, kur ir gļotādas un tas ātrāk uzsūcas. Citādi var būt liela vilšanās, jo, kamēr nikotīns, kuru cilvēks norij, caur kuņģi tiek līdz tievajām zarnām, kur sāk uzsūkties, kamēr aiziet līdz smadzenēm, cilvēks var nenoturēties un uzpīpēt.

Vēl pieejami preparāti degunā pūšamu spreju veidā un mutē inhalējami līdzekļi. Tie caur mutes gļotādu iedarbojas salīdzinoši ātri. Nereti tie, kas vairs nelieto plāksterus, izmanto sprejus, kad jūt, ka tomēr nespēj izturēt tieksmi. Bet tas, cik vienkāršs ir šis risinājums, rada lielu risku, ka nikotīna uzņemšana netiks pārtraukta un cilvēks atkal atgriezīsies pie smēķēšanas. Tieši tāpēc smēķēšanas pārtraukšanai visefektīvākās ir psihoterapijas metodes, kas tiek kombinētas ar medikamentiem, – gan nikotīna aizstāšanai uz neilgu laiku, gan tieksmes mazināšanai (līdz trim mēnešiem), gan depresijas epizodes novēršanai (pēc nepieciešamības).

Smēķēšanas pārtraukšana un alkohols

Posted on April 7, 2020 | by wmc_vasily

Alkohols un cigarete ir ļoti bieža kombinācija. Tam, kurš pirms neilga laika pārtraucis lietot nikotīnu, alkohola lietošana kompānijā, kur smēķē, parasti nozīmē – viņš uzsmēķēs. Alkohola reibumā nav iespējams īstenot apzināti izstrādāto tieksmes pārvarēšanas plānu un labo nodomu nesmēķēt.

Arī viena reize var nozīmēt smēķēšanas vai veipošanas atsākšanu.

Ja ir izveidojusies atkarība no smēķēšanas, tā norit tāpat kā visas hroniskas slimības. To nevar izārstēt, bet var panākt situāciju, ka šī slimība netraucē, ja vien nekas neizprovocē recidīvu. Nav tā, ka, piemēram, gadu nesmēķējot, var sākt dzīvi kā no jauna – šad un tad ballītē paņemt pa cigaretei vai citam produktam, kas satur nikotīnu. Ja ir bijusi tāda atkarība, ka smēķēšanas pārtraukšana noritējusi ar atmešanas simptomiem, viena ballītē izsmēķēta cigarete var nozīmēt, ka smēķēšana atsāksies. Jo pat viena cigarete var aktivizēt to receptoru sistēmu smadzenēs, kura atkal pieprasīs nikotīna radītos efektus. Nebūs jau tā, ka uzreiz nākamajā dienā tiks izsmēķēta paciņa, bet deva augs. Protams, ir izņēmumi. Bet, tāpat kā nevar zināt un sajust robežu, kad uzsmēķēšana kompānijas pēc kļūst par atkarību, nevar arī zināt, vai viena cigarete neievilks atpakaļ smēķēšanas atkarībā.

 Alkohols var pat likt aizmirst, ka izdevies pārtraukt smēķēšanu.

Kā atsākšanu veicina alkohols

Tieksme pēc nikotīna atkal var pieaugt, pat ar kādu sarunājoties par smēķēšanu, redzot, ka kāds smēķē, sajūtot dūmu smaržu u. c. Ballīte, kur smēķē un lieto alkoholu, var satraukt cilvēku, kurš pārtraucis smēķēt, un atmodināt viņa tieksmi. Alkohola iedarbība uz smadzenēm ir strauja: tas izmaina neiromediatoru darbību, līdz ar to tiek ietekmēta uztvere, spriešanas spējas, kontrole pār savu uzvedību. Reibumā nav iespējams pieņemt saprātīgus lēmumus, var būt arī atmiņas zudumi. Līdz ar to var gadīties, ka pat piemirstas, ka smēķēšanu izdevies pārtraukt. Protams, var iedzert tikai mazliet, bet pat tad mainās attieksme, jo straujāk izdalās dopamīns, kas rada atalgojuma izjūtu, un vēlme neliegt sev cigareti tik patīkamā brīdī var pastiprināties.

Atkarību kokteilis

Saikne ir diezgan cieša – ja jau ir radusies atkarība no kādas vielas, vieglāk veidojas atkarība no citām. Šim fenomenam pat ir nosaukums – krustotā tolerance. Ja cilvēks vēlas atmest lietošanu, nereti izrādās, ka runa ir par vairākām vielām, kas rada atkarību, turklāt atkarība no alkohola lietošanas un smēķēšanas vienlaikus ir ļoti izplatīta. Ja cilvēks netiek pie nikotīna devas, ar alkoholu viņš var mazināt šo tieksmi, un – arī otrādi. Tāpēc ir gandrīz neiespējami prasīt, lai, izjūtot atmešanas simptomus alkohola lietošanas pārtraukšanas laikā, smēķētājs arī nesmēķētu. Atmest vielu lietošanu, neizolējot sevi no sabiedrības, var tikai soli pa solim, izmantojot visas pieejamās atbalsta iespējas.

Kā atmest smēķēšanu, ja ir sākusies HOPS

Posted on April 7, 2020 | by wmc_vasily

Ja smēķētājam gadu vai ilgāk ir klepus, izdalās krēpas, ir veikti izmeklējumi un nekas cits nav diagnosticēts, droši var teikt, ka ir sākusies hroniska obstruktīva plaušu slimība jeb HOPS. Ja jau ir HOPS, smēķēšanas pārtraukšana jāīsteno tikai narkologa vai plaušu slimību speciālista vadībā, jo nekontrolētas smēķēšanas atmešanas blakusparādības var būt pat bīstamas.

Ja jau sen ir klepus

Svarīgi, lai ārsts izvērtē, vai nav sākusies HOPS, kam ir vairākas stadijas, vai citas smēķēšanas izraisītās slimības. HOPS sākuma stadijā ir raksturīgs tā dēvētais smēķētāju bronhīts. No rīta bronhos veidojas nelieli paplašinājumi, ko sauc par bronhektāzēm, un no elpceļiem klepojot izdalās dzeltenas krēpas. Cilvēkiem, kam sācies HOPS, krēpu bronhos ir daudz, tās var sakrāties, jo kādu iemeslu dēļ neizdalās. Tad dod atkrēpojošos līdzekļus, lai bronhos neuzkrājas krēpas un neuztur iekaisuma procesu. Un, protams, rekomendē atmest, lai smēķēšanas sekas būtu pēc iespējas mazākas.

Ja cilvēks turpina smēķēt, slimības attīstās, rodas emfizēma. Tas nozīmē, ka plaušās veidojas tādi kā gaisa maisi, turklāt noārdās plaušu alveolu starpsienas. Sākas bīstams stāvoklis – hronisks skābekļa trūkums visiem orgāniem. Arī šādā veidā smēķēšana nogalina. Bet, jau nonākot tik grūtā situācijā, tik un tā pīpēšanas atmešana pagarinās dzīvi un atvieglos elpošanu, uzlabos kopējo veselības stāvokli.

Ārsts katrā situācijā ieteiks piemērotākos medikamentus.

Kāpēc atmešanā jāprasa palīdzība ārstam

Tas jādara tādēļ, ka, strauji pārtraucot nikotīna piegādi, var veidoties tik smagas bronhektāzes, kādas raksturīgas arī pēc neārstētiem vai neizārstētiem bronhītiem. Var raksties pat tik liels krēpu daudzums, ka cilvēks klepojot aizrijas ar tām. Var sākties strutojošs process elpceļos. To visu iespējams novērst, konsultējoties ar ārstu, kā labāk rīkoties smēķēšanas pārtraukšanas laikā. Ārsts katrā situācijā ieteiks piemērotākos medikamentus.

Tāpēc HOPS pacientiem izmanto nikotīnu aizvietojošo terapiju, par ko vairāk lasi šeit. Tā nodrošina, ka nikotīna daudzums tiek samazināts pakāpeniski, un, iespējams, jālieto arī citi medikamenti.

Ja smēķētājam jāveic operācija

Ja HOPS slimniekam nav izdevies atmest smēķēšanu un vajadzīga operācija, arī tad izmanto nikotīnu aizvietojošo terapiju. Tad uz operācijas laiku līmē nikotīna plāksteri, lai periodā, kad cilvēks nesmēķē, viņam bronhos nekrājas krēpas, kas citādi visu laiku jāatsūc.

Medikamenti un metodes tieksmes mazināšanai

Posted on April 7, 2020 | by wmc_vasily

Medikamenti ir dažādi, un katram, kurš vēlas zāles pret smēķēšanu, vajadzīgs ārsta padoms. Ir arī bezrecepšu medikamenti tieksmes mazināšanai, bet ar zāļu instrukciju vien nepietiek, lai saprastu, vai tās palīdzēs. Tāpat labāk pajautāt padomu ģimenes ārstam vai narkologam. Lielākā daļa medikamentu, kas paredzēti tieksmes pēc nikotīna mazināšanai, ir recepšu zāles. Medikamenti iedarbojas uz noteiktiem smadzeņu centriem, ietekmē receptoru darbību – nav nekādi joki.

Ar ko sākt?

Ja atkarība ir tik smaga (uz to norāda vairāk nekā 10 cigaretes dienā un tieksme smēķēt uzreiz pēc pamošanās), ka atmešanai vajadzēs medikamentus, jāsāk ar vizīti pie ārsta un kārtīgu izrunāšos, testa par atkarības smagumu veikšanu un plaušu pārbaudi. Kā tas parasti notiek? Cilvēks dodas uz aptieku, prasa farmaceitam zāles pret smēķēšanu, tad pats izdomā, kādā veidā atmetīs smēķēšanu. Rezultāts – pēc neilga laika tas pats cilvēks smēķē un visiem, kas vēlas un nevēlas klausīties, stāsta, ka medikamenti nekam neder, jo smēķēšanu atmest neizdevās. Ja būtu izgudrota brīnumtablete, vairs nebūtu smēķētāju. Smēķēšanas atmešana, ja atkarība ir smaga, ir nopietna ārstēšanās.

Nereti pirmais, ko ārsts izraksta, ja ir kādas depresijas pazīmes (kas ir ļoti bieži), ir antidepresanti. Tie ir recepšu medikamenti. Ir antidepresanti, kuriem ir specifiska iedarbība, kas palīdz mazināt tieksmi. Bet iedarbība ir individuāla, un to ārsts izvērtē aptuveni pēc divām nedēļām. Iespējams, jāizvēlas cits medikaments. Jālieto vairākus mēnešus.

Ja ārsts redz, ka ar antidepresantiem un sarunām par sevis motivēšanas plānu nepietiek, tad, pirms pacients uzsāk smēķēšanas atmešanu, var izrakstīt citus specifiskus medikamentus tieksmes mazināšanai. To aktīvā viela vareniklīns precīzi iedarbojas uz noteiktiem receptoriem smadzenēs, mazinot tieksmi pēc nikotīna. Tabletes sāk lietot nedēļu vai divas pirms smēķēšanas atmešanas. Tās ir recepšu zāles. Iespējamas blakus parādības, par kurām ārsts brīdina.

Pieejams arī bezrecepšu līdzeklis ar līdzīgu iedarbību. Citizīns tiek iegūts no auga, kura iedarbība ir līdzīga tabakai. Efektīvs tiem, kam ir augsta motivācija atmest smēķēšanu, jo tas jādara pakāpeniski. To lieto, paralēli samazinot izsmēķēto cigarešu skaitu. Zāles sāk lietot pirms smēķēšanas atmešanas. Ja iedarbība nav laba, jāpārtrauc zāļu lietošana. Kā cilvēks pats to var izvērtēt?

Kopā ar zālēm

Smēķēšanas atmešana nav atrauta no dzīves. Lai būtu jēga tam, ka izdevies atmest smēķēšanu, ka iztērēti samērā lieli līdzekļi par medikamentiem, paralēli jāstrādā ar sevi, lai spētu tikt galā ar atkarībā atpakaļ ievelkošajiem slazdiem. Par to vairāk šeit. Palīdz motivācijas plāns, par ko vairāk šeit, ieguvumu un zaudējumu plāns, par ko vairāk šeit, atbalsta grupas, par ko vairāk šeit, un psihoterapija, par ko vairāk šeit. Vēl ir svarīgas atbalstošas attiecības ģimenē, darbs, kurš nerada nepārtrauktu diskomfortu, un prasme pavadīt brīvo laiku bez smēķēšanas. Ja ir atbalsts, cilvēks jūtas daudz vairāk pārliecināts, ka izdosies atmest smēķēšanu.

Vai zāles palīdzēs?

Kā saprast, vai viss, ko piedāvā ārsts, palīdzēs? Ja pēc sarunas ar ārstu ir šaubas, labāk meklēt citu dakteri. Tieši ticība saviem spēkiem un tam, ka atbalsts no malas palīdzēs, ir izšķiroša. Atkarības smagumu mēra divās vienībās – pēc izsmēķēto cigarešu skaita un tā, cik lielā mērā cilvēks tic tam, ka viņam izdosies atmest smēķēšanu. Ja izdodas saprast savu motivāciju, puse no darba ir paveikta. Tad izsmēķēto cigarešu skaits norāda tikai uz to, kāda būs atmešanas shēma, kas vienmēr ir individuāla. Tiem, kam atkarība ir smaga, ārsts parasti iesaka mazināt izsmēķēto cigarešu skaitu pakāpeniski (to nedrīkst darīt kopā ar nikotīnu saturošo preparātu lietošanu). Tad tieksme jāpārvar, piemēram, katru otro reizi. Bet ir cilvēki, kuru motivācija ir tik augsta, ka viņi ir gatavi atmet smēķēšanu uzreiz, tikai vajadzīga palīdzība atmešanas simptomu mazināšanai. Gan medikamenti, gan adatu terapija, par ko vairāk šeit, gan elpošanas vingrinājumi un meditācija, gan precīzi izplānota rīcība tieksmes brīžos palīdz tos pārvarēt. Medikamentu plusi – smēķēšanas atmešanas laikā var mazināt nervozitāti, miega traucējumus, aizkaitināmību. Medikamentu mīnusi – izdevumi un iespējamās blakus parādības.

Smēķētājiem ar stāžu

Posted on April 7, 2020 | by wmc_vasily

Tu esi ienācis(-usi) šajā lapā, kas jau ir iemesls paslavēt sevi par to. Izpētīt šīs mājaslapas saturu ir līdzīgi kā piedalīties smēķēšanas atmešanas atbalsta grupā. Vienalga, kāds ir Tavs mērķis un cik spēcīga motivācija, ir svarīgi, ka vēlies tikt vaļā no smēķēšanas atkarības, vēlies padarīt savu un apkārtējo dzīvi labāku, veselīgāku. Mēs ticam, ka Tev tas izdosies, jo visi labie darbi sākas ar vēlmi kaut ko darīt. Tu kļūsti brīvāks jau tajā brīdī, kad pieņem lēmumu: “Vairs neļaušu smēķēšanai vadīt savu dzīvi!” Tas notiek tagad!

Vēlos atmest, daru to pirmo reizi

Shutterstock 1194753349

Ja esi nolēmis(-usi) atmest, dari to drīz. Vislabāk, ja lēmums ir labi pārdomāts un sagatavots. Kā saprast, ka esi gatavs(-a) atmest?

Uzdod sev dažus jautājumus.

Vai vari uzreiz atbildēt, kāpēc vēlies atmest smēķēšanu? Ja iemesli ir vairāki – atzīmē sev, kurš ir svarīgākais. To varēsi sev atgādināt brīžos, kad būs jāpārvar tieksme atsākt smēķēšanu. Ja netiec galā ar skaidru motivācijas noformulēšanu, vairāk lasi šeit.
Vai zini, cik spēcīga ir Tava atkarība no smēķēšanas? Vai esi atkarīgs(-a) no procesa, kompānijas aspekta, nikotīna? Vai Tu smēķē šad un tad (konkrētās kompānijās, ballītēs) vai katru dienu? Par atkarības līmeņa noteikšanu lasi šeit.
Vai Tu izsmēķē vairāk nekā 10 cigarešu dienā? Vai Tev ir kādas smēķēšanas izraisītas slimības? Ja atbilde ir “Jā”, tad vairāk lasi šeit.
Kurās ikdienas situācijās Tu uzsmēķē, kaut arī neesi domājis(-usi), ka to darīsi?
Vai lēmums pārtraukt smēķēšanu ir tikai Tavs lēmums? Vai tas ir svarīgs arī Tavam partnerim(-ei)?
Vai Tev ir tuvinieki un draugi, kuriem vari pateikt, kādu atbalstu vēlies saņemt? Vai varēsi viņiem prasīt atbalstu brīdī, kad sajutīsi: “Tūlīt atkal uzsmēķēšu.” Par atbalsta grupas veidošanu vairāk lasi šeit.
Vai Tavā dzīvē ir sakārtotas šīs jomas?

-Vai Tev ir ģimene (vai partneris(-e)), kur attiecības ir atbalstošas un sirsnīgas?

-Vai Tev ir darbs, kurš Tev patīk, kurā vari nopelnīt pietiekami, un darbavieta, kurā nepārtraukti neizjūti diskomfortu?

– Vai Tu velti laiku sev? Vai ārpus darba Tev ir nodarbošanās, kas sagādā prieku?

Vai Tu esi gatavs tam, ka var gadīties – uzsmēķēsi un atmešanas process būs jāsāk vēlreiz? Atkarība ir viltīga, no tās nav tik viegli atbrīvoties. Par to vairāk lasi šeit. Bet zini – smēķēšanas atsākšana jeb krišana atpakaļ atkarībās ir daļa no normāla atveseļošanās procesa.
Vai tu jau esi mēģinājis(-usi) atmest smēķēšanu, kaut arī neuzskati, ka tas bija nopietns mēģinājums? Vai Tu esi gatavs(-a) apšaubīt savas pārliecības? Vai esi gatavs(-a) prasīt palīdzību saviem atbalstītājiem, speciālistiem?
Vai zini, ka pārtraukt smēķēšanu teorētiski var katrs, bet katram jāatrod savs ceļš? Mēs Tev piedāvāsim, ko izvēlēties.

Smēķēšanas atmešana ir individuāls process – pat ja esi sācis(-usi) atmest kopā ar kādu citu, tik un tā Tev nāksies strādāt ar sevi un, visticamāk, ļoti daudzas reizes pārvarēt savu tieksmi pēc smēķēšanas. Ja Tev ir daudz negatīvu domu par sevi, vieglāk ļauties tam, ka smadzenes Tevi piemāna iekrist pašapmānā. Tad Tu kā faktu uztver jebko, kas apstiprina Tavu pārliecību: smēķēšana man tomēr palīdz sajust vai izdarīt to un to. Lūzums var notikt brīdī, kad Tu sāc apšaubīt savas pārliecības. Piemēram, pārliecību, ka smēķēšana ir vienīgais, kas Tev palīdz nomierināties. Jo tas nav fakts. Fakts ir: “Tu domā, ka tikai smēķēšana palīdz Tev nomierināties, jo tas atkarības apburtajā lokā saslēdzies ar Tavu pieredzi.” Izlasi šeit, kā var nonākt līdz šādai pārliecībai.

Padomā un uzraksti maksimāli godīgi.

Ieguvumi Zaudejumi

Kamēr Tu saredzēsi pārliecinošākus ieguvumus tajā, ka turpināsi smēķēt, varbūt Tev izdosies atmest smēķēšanu, bet – ne uz ilgu laiku. Piemēram, ja uzskati, ka socializēšanās darbā ir liels ieguvums, ja turpini smēķēt, un tas Tev ir svarīgāk nekā partneres(-a) nepatika pret cigarešu smaku, kas liek viņai(-am) kļūst par pasīvo smēķētāju. Prioritātes var mainīties, ja partnere(-is) paziņo, ka pametīs Tevi, ja turpināsi smēķēt.

Kad esi godīgi sarakstījis(-usi) ieguvumu un zaudējumu lapu, kļūst acīmredzami, vai esi motivēts(-a) pārtraukt smēķēšanu. Kamēr Tevī būs dzīva pārliecība, ka smēķēšana dod Tev lielākus bonusus nekā dzīve bez šīs atkarības, visticamāk, Tev nāksies atgriezties pie atmešanas ne reizi vien. Bet tas lai Tevi nebaida! Kad atmetīsi un izbaudīsi pirmos fiziskos ieguvumus, varbūt motivācija strauji pieaugs.

Nosaki dienu, kad pārtrauksi. Ja esi drošs(-a), ka Tev nevajag narkologa palīdzību un neesi gatavs(-a) psihoterapijai, bet esi pieņēmis lēmumu tikt galā saviem spēkiem, nekavējoties sāc priekšdarbus. Pētījumi rāda, ka atlikšana ilgāk par četrām piecām dienām apdraud lēmumu. Tāpēc dari to tagad!

Saraksti uz lapas visus ārējos ierosinātājus jeb trigerus, kas Tevi parasti pamudina uzsmēķēt. Izdomā veidus, kā no tiem izvairīsies. Piemēram, ja Tu smēķē kopā ar kolēģiem un neesi drošs(-a), ka spēsi atteikt, kad Tevi aicinās pīppauzē, paņem atvaļinājumu. Ja zini, ka vienmēr uzsmēķē, kad iedzer alkoholu, kādu laiku izvairies no alkohola lietošanas ballītēs. Un tamlīdzīgi.
Tos, ar ko Tu dzīvo kopā vai satiecies ikdienā, brīdini, ka dažas nedēļas vari būt viegli aizkaitināms(-a), dīvaini uzvesties. Atvainojies iepriekš par neiecietību un izstāsti, ka tā izpaudīsies grūtības, kad ik pēc noteikta laika Tev būs jāpārvar tieksme uzsmēķēt. Lai arī tieksme ir tikai pāris minūtes, ko izturēt var katrs, šajā brīdī var sagādāt grūtības būt iecietīgam(-ai). Un tā var notikt tik reižu dienā, cik Tu līdz šim parasti smēķēji.
Sarunā ar šiem cilvēkiem, ka jebkurā brīdī vari lūgt, lai viņi Tev atgādina galveno iemeslu, kāpēc Tu pārtrauci smēķēt, un apliecina, ka Tu vari nesmēķēt.
Varbūt kāds ir ar mieru kopā ar Tevi sākt smēķēšanas pārtraukšanu. Viens otru varēsiet atbalstīt.
Izmet visu, kas atgādina par smēķēšanu. Pelnu traukus, šķiltavas, futrāļus u. c. Iztīri māju un mašīnu. Nesaudzē neko, kas Tevī var pastiprināt tieksmi.

Kad viss sakārtots, neatliec lēmumu par to, kurā dienā pārtrauksi. Tu esi to izlēmis(-usi), un Tu to dari! Tev viss izdosies!

Vēlos neatsākt

Shutterstock 1296008464

Ja pirms atmešanas esi ticis(-usi) skaidrībā par savu smēķēšanas atmešanas motivāciju, apzinājis(-usi) ārējos ierosinātājus, spēj analizēt savas domas, apšaubīt savas pārliecības, atpazīsti savas emocijas, Tu esi veicis(-usi) lielāko daļu darba, lai turpmāk vairs nesmēķētu.

Sarunā ar sevi, ka tas nebūs pasaules gals, ja kādā dienā tomēr uzsmēķēsi. Tu nevari paredzēt visu. Un videi ir liela ietekme. Piemēram, Tu nezini, kā tas, ka esi pārtraucis(-usi) smēķēt, ietekmēs citus smēķētājus Tavā darba kolektīvā. Reizēm, kad viens atmet, tas iedvesmo citus, un kolēģi kļūst par pašpalīdzības grupu, kur cits citu atbalsta atmešanā.

Ja Tev nav pašpalīdzības grupas, pierodi sarunāties ar sevi.

Katru reizi, kad jūti – ļoti gribas uzsmēķēt –, piedāvā sev alternatīvas darbības. Ja gāji uzsmēķēt ik pēc pusstundas, Tavs ķermenis pie šāda režīma ir pieradis un prasa pārtraukumu. Celies kājās un dažas minūtes dari kaut ko citu. Tā kā smēķēšana ir saistīta ar muti, varbūt padzeries vai apēd kaut ko, paņem košļājamo gumiju. Svarīgi, lai alternatīva nerada nepatīkamas sajūtas. Ja kaut kur esi lasījis(-usi), ka labi ir grauzt burkānus, jo tie ilgi nodarbina muti, bet Tev burkāni negaršo, pat nesāc. Svarīgi, lai Tu precīzi saplāno, ko darīsi, kad sajutīsi tieksmi. Ja Tavs plāns būs aptuvens un abstrakts, Tev mazināsies ticība, ka tas palīdzēs.
Izstrādā sev noderīgus rituālus, kas palīdz atgādināt, kāpēc Tu esi pārtraucis(-usi) smēķēšanu.

-Ja Tava motivācija ir naudas taupīšana, noliec redzamā vietā stikla trauku un katru dienu ieliec tur naudu, ko agrāk iztērēji cigaretēm vai cita veida tabakai. Kad šo naudu tērē, ieliec traukā zīmīti, kas Tev sanāca par šo naudu, ko sakrāji tik un tik ilgā laikā.

-Ja Tava motivācija ir veselības uzlabošana, pieliec redzamā vietā plakātu vai stilīgu tāfeli, uz kuras uzraksti, kādi ir sajūtamie un izmērāmie uzlabojumi veselībā: elpošanas vieglums, plaušu tilpuma rādītāji, asinsspiediens, zobu un nagu krāsa u. c.

Ja Tava motivācija ir… (turpini pats(-i)).

Ja tik daudz jau būsi saplānojis(-usi) un tiešām to darīsi, Tev izdosies nesmēķēt? Cik ilgi Tev jāturpina novērot savu tieksmi un jātrenējas šajā laikā darīt kaut ko citu? Patiesībā visu laiku. Bet Tu pieradīsi, ka nesmēķē un dari kaut ko citu, tādēļ pēc pāris mēnešiem tas vairs nesagādās pūles.

Vēlos atmest, nedaru to pirmo reizi

Shutterstock 680801572

Tas nav viegls brīdis, kad nākas piedzīvot recidīvu (atsākt smēķēšanu). Tā mēdz notikt ar jebkuru atkarību, un smēķēšana nav izņēmums. Tu vari nelietot tabaku gadiem ilgi, bet tik un tā atkarības mehānisms Tavās smadzenēs saglabājas. Smadzenēs ir izveidojušies konkrēti neironu (smadzeņu šūnas) ceļi, kas nosaka tieksmi pēc smēķēšanas. Pārtraucot smēķēšanu, Tu apzināti esi izveidojis(-usi) jaunus neironu ceļus, kas nosaka, ka, sajūtot tieksmi, Tu dari kaut ko citu. Taču nav izdomātas zāles vai paņēmieni, kā izdzēst no smadzenēm vecos neironu ceļus. Atliek Tev kādā ballītē uzsmēķēt, un atkarība var atgriezties. Tēlaini izsakoties, Tu atkal esi ieminis(-usi) veco neironu taciņu, kas jau daļēji bija aizaugusi.

Reti kuram izdodas atmest smēķēšanu bez neviena recidīva. Jo īpaši sākuma posmā pēc smēķēšanas pārtraukšanas. Ir tik daudz riska faktoru: tikšanās ar smēķējošiem draugiem, alkohols u. c. Tu vari paņemt atvaļinājumu smēķēšanas pārtraukšanas sākumā, kādu laiku neiet uz ballītēm, izvairīties no citām situācijām, bet Tu nevari to darīt visu dzīvi. Tāpēc nemitīgi atgādini sev:

cik ilgu laiku Tev ir izdevies dzīvot bez smēķēšanas;
kādas sajūtas šajā laikā mainījās;
kādi uzlabojumi bija veselībā;
kā nesmēķēšanas periodā mainījās domas par sevi;
ko jaunu izdevās uzzināt par sevi;
kādas jaunas iespējas pavērās, ietaupot līdzekļus un veltot laiku sev.

Saiknē starp Tavām domām, emocijām un rīcību nav nekā mistiska un neizskaidrojama. To uzskatāmi var redzēt smēķēšanas atmešanas grupās, kas ir ļoti efektīvas. Šādās grupās ir ar mieru piedalīties arī cilvēki, kuri citādi nekad nebūtu iedomājušies iet pie psihologa vai psihoterapeita. Izrādās, daudziem, saņemot grupas biedru atbalstu un psiholoģisko palīdzību, vispār vairs negribas smēķēt. Bet, atgriežoties ierastajā vidē – mājās vai darbā –, pēc pāris dienām tieksme atkal atgriežas. Kur slēpjas psiholoģiskā atbalsta brīnums? To saņemot, rodas vai atgriežas ticība, ka tiksi galā ar savu apņemšanos vairs nesmēķēt. Tāpēc grupa un speciālisti tiešām palīdz. Bet darbā un mājās, iespējams, ir tik daudz negatīvu aspektu, ka šī ticība un pašvērtības pieaugums izplēn. Daudzi alkoholiķi tikai tāpēc spēj dzīvot skaidrā, ka laiku pa laikam atgūst ticību saviem spēkiem anonīmo alkoholiķu grupās. Ar smēķēšanas atkarības pārvarēšanu būtu tāpat, tikai pagaidām Latvijā nav regulāru nesmēķētāju atbalsta grupu.

Mēģini strādāt ar savām domām. Ķer tās, piefiksē un maini. Tas izklausās dīvaini, bet ir izdarāms! Ja Tu domā – neesmu pietiekami labs(-a), esmu neveiksmīgs(-a), neesmu mīlams(-a) –, Tu pamani jebko, kas šīs Tavas pārliecības it kā apstiprina. Piemēram, Tev ir bijusi skaista nedēļa, kurā neesi smēķējis(-usi), bet svētdienas vakarā Tu izsmēķē vienu cigareti. Ko Tu nodomā?

Tu nodomā, ka viss ir slikti: visa nedēļa bijusi bezjēdzīga, viss, ko esi darījis(-usi), nekam neder, re, kā Tu sevi atkal nekontrolēji, kāpēc tad vispār censties…
Tu piefiksē, ka uzsmēķēji, un centies uzreiz, kamēr nav piemirsies, noķert domu, kas pastiprināja tieksmi. Tu šo domu vari pierakstīt. Tad paskaties kalendārā, ka veselu nedēļu Tev bija izdevies nesmēķēt, un izanalizē, kas Tev palīdzēja tik ilgi noturēties. Tu nolem, ka no šī paša vai kāda cita noteikta brīža nesmēķēsi. Tu atgādini sev, ka Tev labi izdodas.

Kad Tev jau izdodas ganīt savas domas, vienmēr uzsverot to, kas ir izdevies, smēķēšanas ierosinātājus jeb trigerus Tu vairs neuztver kā pasaules galu. Tie tāpat ir visapkārt, bet Tu labāk pazīsti sevi un to, kas Tevī pastiprina tieksmi. Aizliedz sev vispārināt jebko un par jebko. Nekad nav tā, ka viss ir labi vai viss ir slikti. Domas, emocijas un rīcību var sadalīt, izanalizēt un izmantot savā labā. Tas, ka daudzas situācijas jau esi varējis atrisināt, neļaujoties tieksmei aiziet uzsmēķēt, mazina kopējo trauksmes līmeni. Ja Tevī vairs nemājo tik liela trauksme, mazinās arī tieksme pēc atkarību radošām vielām un procesiem, tajā skaitā smēķēšanas. Domas sakārtojas, skats uz sevi kļūst veselīgāks, un pieaug izpratne, kāpēc pārliecības, ka smēķējot Tu sevi nemierini, uzmundrini u. c., ir kļūdainas.

Lai nākamā smēķēšanas atmešanas reize būtu efektīvāka un nesmēķēšanas periods ilgāks, sīki izanalizē un pieraksti:

metodes, atbalsta veidus, trikus un sevis iedvesmošanas stāstus, kas Tev palīdzēja pārtraukt smēķēšanu iepriekšējās reizēs, – to visu izmanto arī nākamajā piegājienā;
trigerus jeb ierosinātājus, kas Tev pastiprināja tieksmi, kad Tu neizturēji un uzsmēķēji, – pret šiem ierosinātājiem turpmāk izturies ar vislielāko uzmanību – jau pa gabalu tos pamani un apej vai izaicini sevi, tos satiekot;
savas veiksmes un pozitīvās pārmaiņas, kas notikušas smēķēšanas atmešanas periodā.

Nevēlos atmest, vēlos mazāk kaitēt citiem

Tev ir tiesības rīkoties ar savu dzīvi tā, kā vēlies. Ja smēķēšana Tev sagādā lielu baudu un Tu nevēlies to pārtraukt, svarīgi ir padomāt par citiem.

Sabiedrībā pieaug negatīva attieksme pret smēķēšanu, un Tu nevari no tā izvairīties. Nesenā pētījumā smēķētājs pat atzīst tā: “Pēdējā laikā jūtos neērti, uz ielas smēķējot. Nezinu, kāpēc, bet man liekas, ka es personīgi neredzu tik daudz cilvēku [kā agrāk], kas smēķē. Agrāk varēja smēķēt klubos, tagad, paldies Dievam, tas ir aizliegts, un kafejnīcās [arī].”*

Arī tie, kas smēķē intensīvi, apzinās, ka smēķēšana var būt nepatīkama apkārtējiem: “Pēc savas pieredzes varu teikt, ka telpā pīpēt ir drausmīgi pretīgi. (…) Nesen braucām ar prāmi. Es labāk ārā gāju, klabinādamies –9 grādos, nekā gāju tajā kuģa pīpētavā. Ja nav ieslēgta ventilācija, tu pats savas cigaretes nejūti. Tur ir mutulis, mākonis, un tev pat vairs negribas pīpēt.”*

Kopš pieejamas bezdūmu smēķēšanas ierīces, lielā mērā iespējams atrisināt fizisko kaitējumu, ko vari nodarīt citiem, kam nākas izjust pasīvās smēķēšanas sekas.

Vairāk ar bezdūmu smēķēšanas ierīcēm lasi šeit.

*Pētījums par bezdūmu produktu perspektīvām Latvijā, Rīga, 2018