Tag: Tev var noderēt

Bieži vien sākumā smēķēšana ir sociāls process. Tā tas var turpināties visu laiku, bet dažiem atkarība no nikotīna pieaug un parādās tieksme uzsmēķēt ik pa 20 minūtēm. Tad kompānija vairs nav svarīga. Ja smēķē līdz 10 cigaretēm dienā – parasti tad nerunā par ļoti spēcīgu atkarību no nikotīna, bet vairāk par atkarību no smēķēšanas kā procesa.

 

Ja darbavietā atļautas smēķēšanas pauzes

Ja darba vide akceptē vai veicina pārtraukumu ņemšanu, lai uzsmēķētu, tas var radīt izaicinājumu tiem, kam aktuāla smēķēšanas atmešana. Ir pietiekami daudz piemēru, ka darbavietās, kur darba laikā aizliegts smēķēt, cilvēki sākumā ir neapmierināti, bet tad daudzi pārtrauc smēķēšanu pavisam un pēc tam atzīst, ka tas bija viens no nozīmīgiem palīdzošiem aspektiem smēķēšanas pārtraukšanā. Tas palīdz saprast – ja es visu garo darba dienu varu izturēt bez smēķēšanas, kāpēc gan man būtu jāsmēķē pēc darba un brīvdienās?

Ko darīt?

• Var ierosināt administrācijai pieņemt lēmumu, ka pie mums nesmēķē. Tas pakāpeniski notiek tāpat, jo 21. gadsimta sabiedrība vairs neakceptē smēķēšanu. Piemēram, ne tikai daudzos birojos, bet arī taksometra šoferiem darba laikā smēķēt aizliegts.
• Kad citi ceļas no darba vietām, lai dotos uzsmēķēt, tam, kurš nolēmis atmest, nevajag palikt sēžam. Ja gribas ierasto pauzi, tā sev jāpiešķir. Turklāt patiešām jāpieceļas un kaut kur jāaiziet. Vismaz pēc glāzes ūdens, citādi izturēt tās dažas minūtes, kamēr tieksme liek uzsmēķēt, var būt par grūtu.

 

Ja smēķētavā risinās svarīgas sarunas

Ir cilvēki, kuriem motivācija smēķēt var būt, lai tiktu kompānijā, parunātos. Nākamā doma: ko es tur stāvēšu, neko nedarot, kad visi smēķē! Turklāt, ja pats nesmēķē, tāpat bojā veselību kā pasīvais smēķētājs. Pasīvā smēķētāja riski atkrīt, ja kolēģi lieto karsējamo tabaku vai elektroniskās cigaretes. Taču došanās kopā ar jebkādas ierīces smēķētājiem var mudināt atsākt pīpēšanu.

Ko darīt?

• Ja pieņemts lēmums pārtraukt smēķēšanu, svarīgākais – izdomāt, kā sākt kontrolēt šo procesu. Daudzi baidās, ka, pārtraucot smēķēšanu, pazudīs neformālā komunikācija ar kolēģiem. Pietiek ar vienu reizi, kad smēķētāji nepasauca līdzi, kad tas jau būs nostiprinājis pārliecību: “Manas bažas bija patiesas!” Tas, ka neviens darbs, kurš jāveic kopā ar kolēģiem, nav pārtrūcis, kļūst par neredzamu faktu. Tas, ka šie citi varbūt apbrīno un ciena kolēģi par lēmumu atmest smēķēšanu, un nesauc līdzi, lai viņš nekristu kārdinājumā, pašam neienāk prātā. Palīdzēt var skats no malas.
• Vēlams paņemt atvaļinājumu, lai atmešanas sākumā fiziski atdalītos no smēķētāju grupas. Šajā laikā, analizējot sevi, labāk – pie psihologa vai psihoterapeita, jātiek skaidrībā, kāpēc ir radusies pārliecība, ka ar kolēģiem nevar draudzīgi kontaktēties citos brīžos. Varbūt darbavietā iespējams noorganizēt pingponga galdu vai šautriņu mešanas stūrīti?

 

Ja nav iespējams mainīt vidi

Ir jomas, kur smēķēšana darba laikā joprojām tiek akceptēta un lielākā daļa smēķē. Cilvēkam, esot šajā vidē, grūti noticēt, ka smēķēšanas atmešana ir iespējama.

Ko darīt?

• Var meklēt atbalstu ārpus smēķētāju kompānijas. Katrā vecumā var sākt nodarboties ar kādu hobiju, satikt citādi domājošus cilvēkus. Var  doties uz darbu tikai strādāt, nevis socializēties.

Ja cilvēks vēlas atmest smēķēšanu, saruna ar narkologu un ārstēšana nepieciešama tiem, kam jau ir nopietnas smēķēšanas sekas: izveidojusies smaga atkarība no nikotīna un attīstījušās plaušu slimības. Bet palīdzību var lūgt arī tie, kam nav smagas atkarības. Narkologs ir vienīgais no valsts budžeta līdzekļiem apmaksātais speciālists, kurš profesionāli palīdz atmest smēķēšanu. Vizītei pie narkologa  nav vajadzīgs ģimenes ārsta nosūtījums. Smēķēšanas atmešanas gadījumā pirmās vizītes garums ir stunda – var pagūt izrunāties par šo atkarību un saprast, kā labāk rīkoties.

Cik smaga ir smēķēšanas atkarība?

• To nosaka ar vairākiem testiem, ko var veikt arī pie ģimenes ārsta.
• Testa īsākajā versijā iekļauti jautājumi par to:

1. cik cigarešu dienā cilvēks izsmēķē;
2. kad no rīta pēc pamošanās izsmēķē pirmo cigareti.

Ja smēķēšana notiek citā veidā (tās nav cigaretes), ne visi ģimenes ārsti pratīs izrēķināt, cik lielu nikotīna daudzumu cilvēks dienā saņem, tāpēc labāk uzreiz vērsties pie narkologa.

• Ja dienā izsmēķēto cigarešu skaits ir vairāk nekā 10 un pirmais, ko pēc pamošanās cilvēks dara, – uzsmēķē, vajadzētu konsultēties ar narkologu.

 

Gadās, ka labākās zāles ir spēcīga motivācija un sarunas ar narkologu.

 

Medikamenti smēķēšanas atmešanai

Tā kā smēķējot veidojas atkarība gan no procesa, gan no nikotīna un citām vielām, kas ir cigaretē, smēķētājam pašam ne vienmēr savas atkarības novērtējums var būt objektīvs. Reizēm arī pēc testa rezultātiem, kas norāda uz smagāku atkarības līmeni, pietiek ar dažām sarunām ārsta kabinetā, tomēr pirmajos mēnešos pēc atmešanas varbūt jālieto antidepresanti un/vai medikamenti, kas mazina tieksmi pēc nikotīna. Ja smēķēšanas atmešanas atbalstam tiek lietoti medikamenti, ārstēšanās laiks ir vismaz trīs mēneši.

Nopietna ārstēšana smēķēšanas atmešanas gaitā jāplāno, ja:

• pirmā cigarete tiek izsmēķēta ļoti agri no rīta;
• pa dienu tiek izsmēķēts liels daudzums cigarešu (noteikti – vairāk par 10);
• cilvēks smēķē arī tad, kad ir akūti saslimis;
• sākusies hroniska obstruktīva plaušu slimība (HOPS), par to vairāk lasi šeit.

Šajās situācijās lieto nikotīna plāksterus vai cita veida nikotīnu aizvietojošo un tieksmi mazinošo terapiju. Tas vajadzīgs,  lai izvairītos no spēcīgām fizioloģiskām reakcijām pirmajās atmešanas dienās.

 

Kādu palīdzību smēķēšanas atmešanai vēl piedāvā narkologs?

Protams, ja ir izveidojusies laba saprašanās ar ģimenes ārstu, viņš var palīdzēt, bet ģimenes ārstam nav iespējas tik pamatīgi izrunāties ar pacientu kā narkologam.

• Ja cilvēks nav spējis atmest smēķēšanu saviem spēkiem un viņam nav līdzekļu, lai dotos pie psihologa vai psihoterapeita, reizēm garas sarunas ar narkologu ir tās, kas palīdz tikt vaļā no smēķēšanas. Pieredzējuši narkologi izmanto arī psihoterapijas metodes.
• Reizēm ļoti palīdz antidepresanti, kurus var izrakstīt arī narkologs. Tās ir recepšu zāles.
• Vareniklīns ir aktīvā viela jaunās paaudzes medikamentiem, kas iedarbojas uz noteiktiem receptoriem smadzenēs, mazinot tieksmi pēc nikotīna. Tabletes sāk lietot nedēļu vai divas pirms smēķēšanas atmešanas. Tās ir recepšu zāles. Kas vispār ir zāles pret smēķēšanu, vairāk šeit.
• Tieksmi mazinoša medikamentoza ārstēšana ir dažāda. Pieejams arī bezrecepšu līdzeklis ar līdzīgu iedarbību. Citizīns tiekiegūts no auga, kura iedarbība ir līdzīga tabakai. Efektīvs tiem, kam ir augsta motivācija atmest smēķēšanu, jo tas jādara pakāpeniski.
• Reizēm nikotīnu aizvietojošajai terapijai klāt nāk tas, ka cilvēks, to lietojot, jūtas pārliecinātāks, drošāks, ka izdosies atmest smēķēšanu. Tomēr, ja nikotīnu aizvietojošos līdzekļus cilvēks sāk lietot pats, parasti tas beidzas ar neveiksmi. Tās tāpēc, ka noteikt devas un shēmas, lai šie līdzekļi tiešām palīdzētu, ir speciālista ziņā. Par šo terapiju vairāk šeit.

Visiem, kas pārtrauc smēķēšanu, atmešanas simptomi (abstinences sindroms) nav vienādi smagi, un tie  izpaužas dažādi. Nikotīns ir ļoti spēcīga narkotiska, atkarību radoša viela, pie kuras organisms pierod, tāpēc cilvēks sajūt vajadzību palielināt devu. Ja lietošana pēkšņi tiek pārtraukta, organisms uz to reaģē vētraini.

 

 Atmešanas simptomi grūtāk ir izturami pirmajās dienās, tad fiziski kļūst vieglāk.

Smēķēšanas atmešanas simptomi parasti izzūd aptuveni mēneša laikā. Grūtākās ir pirmās dienas. Tā kā smēķēšanas atmešanas simptomi nereti ir fiziski un psihiski smagi, labāk iepriekš zināt, kuri ir biežākie un kā tos mazināt.

• Tieksme uzsmēķēt. Ja cilvēks ir bijis atkarīgs no smēķēšanas, noteikti būs jāsaskaras ar tieksmes pārvarēšanu. Vai tam var sagatavoties? Jā un nē. Neviens nevar paredzēt, kā tieši tas būs viņam. Bet var iepriekš noskaņoties, ka grūtākās būs pirmās dienas, varbūt nedēļa. Ja izdosies izturēt, pēc tam kļūs vieglāk. Ja ir izdevies konkrēti saplānot savu rīcību, ko darīt brīžos, kad rodas tieksme, tās dažas minūtes nav tik trakas. Grūtākais ir tas, ka pirmajās dienās tieksmi var sajust gandrīz nepārtraukti. Šādi organisms pieprasa sev kārtējo nikotīna devu. Pretim var likt tikai stingru motivāciju vai atmešanas palīglīdzekļus – medikamentus. Medikamentus ir jēga lietot tikai ārsta vadībā, jo neviens sev pats efektīvu ārstēšanos saplānot nevar.
• Trauksme un aizkaitināmība. To izjūt daudzi, kam aktuāla smēķēšanas atmešana. Ja nav iepriekšējas sagatavošanās posma, kurā tapis skaidrs plāns, ar ko aizstāt smēķēšanu, arī šie simptomi var mudināt mest mieru sevis mocīšanai un atsākt smēķēšanu. Ļoti nozīmīgs ir tuvinieku atbalsts, mierinājums un uzmundrinājums. Vienmēr palīdz humors, ja vien aizkaitināmība nav sasniegusi bīstamu robežu. Palīdz zāles pret smēķēšanu, par ko vairāk šeit.
• Depresīvas izjūtas. Tās var rasties gan receptoru (smadzenēs), kas nosaka cilvēka labsajūtu, darbības izmaiņu, gan apjukuma, ko rada dienas ritma izmaiņas, dēļ. Depresijas epizode rada vēlēšanos norobežoties un pasivitāti vai arī – pārlieku aktivitāti. Ne vienā, ne otrā gadījumā tā nepalīdz, lai smēķēšanas atmešana notiek veiksmīgi. Tāpēc nereti atmešanas sākumā ieteicams lietot antidepresantus. Augsta efektivitāte ir pierādīta dažu grupu  antidepresantiem, turklāt kombinācijā ar nikotīna aizstājterapiju (par to vairāk lasi šeit) un kognitīvi biheiviorālo psihoterapiju. Ja gan motivācija atmest smēķēšanu, gan ticība, ka jārīkojas kompleksi, ir augsta, cilvēks atradīs iespēju samaksāt par psihoterapiju un medikamentiem (narkologa palīdzību nodrošina valsts medicīnas sistēma). Tā gan rīkojas nedaudzi. Tāpēc arī nav daudz to, kam ir smaga atkarība no nikotīna un kam neizdodas pārtraukt smēķēšanu.
• Miega traucējumi. Tie mēdz būt saistīti gan ar trauksmes paaugstināšanos, gan tieksmi pēc smēķēšanas, kas liek mosties nakts vidū. Šos traucējumus parasti izdodas mazināt ar antidepresantiem un īpašiem medikamentiem, kas radīti tieksmes mazināšanai. Vairāk par medikamentiem tieksmes mazināšanai jeb, kas ir zāles pret smēķēšanu, lasi šeit.
• Ēstgribas palielināšanās. Arī to skaita pie atmešanas simptomiem, kaut arī paaugstināta apetīte var būt ilgi. Tas saistīts ar nikotīna iedarbību uz endokrīno sistēmu: smēķētājiem var būt samazināta ēstgriba un paātrināta vielmaiņa.

Smēķēšana nav tikai smēķēšana

Daudzi gribētu redzēt smēķēšanas atmešanas tehniku sarakstu, kas skaidri parādītu, kā jārīkojas. Dažiem tas palīdz, bet biežāk tas nestrādā, jo smēķēšana nereti ir sekas depresijai, trauksmei, attiecību problēmām u.c. Ja netiek atrisināta problēma, kas ir sliktas pašsajūtas pamatā, cilvēkam trūkst iekšējo resursu un/vai ārējo resursu, lai pārtrauktu smēķēšanu. Ir neapdomīgi cilvēkam ar  depresiju, teikt, lai viņš saņemas. No tā var kļūt vēl sliktāk. Kā gan lai cilvēks, kuru pārņēmusi apātija un nogurums, spēj pārtraukt ierasto smēķēšanu, kaut arī pats to grib?

Ja cilvēks dodas pie ģimenes ārsta un stāsta, ka gribētu atmest smēķēšanu, ārsts noteikti pajautā, kā viņš jūtas. Ja izrādās, ka pacients ilgstoši ir nomākts, viņam ir grūti koncentrēties, ir miega traucējumi u.c., ārsts iesaka vērsties pie psihoterapeita, psihiatra vai psihologa (atkarībā no sūdzībām). To vajadzētu uztvert kā normu, jo šajā situācijā cilvēkam ir vajadzīga palīdzība, lai tiktu galā ar esošajiem traucējumiem. Smēķēšanas atmešana būs nākamais solis. Protams, ģimenes ārsts var izrakstīt antidepresantus, kas atvieglo grūtās izjūtas, palīdz izgulēties u.c., taču nevienas zāles nevar atrisināt iemeslus, kuru dēļ ir sākusies depresija vai pieaugusi trauksme. Ja ir vēlēšanās kaut ko savā dzīvē atrisināt, var palīdzēt psihoterapija.

 

Visefektīvāk pārtraukt smēķēšanu palīdz kognitīvi biheiviorālā terapija (KBT).

 

Psihoterapija un smēķēšanas pārtraukšana

Ja nav citu veselības traucējumu, no psihoterapijas metodēm pārtraukt smēķēšanu visefektīvāk palīdz kognitīvi biheiviorālā terapija (KBT). Cilvēks atnāk ar konkrētu mērķi un kopā ar speciālistu pie tā strādā. Nebūs noteikti jāpārrunā bērnības traumas u.c. KBT sastāvdaļa ir izglītošana – speciālists skaidro, kas notiek ar cilvēku, ja sākusies atkarība. Tad palīdz ieraudzīt, kādi ir riska faktori, kuru dēļ cilvēks var atkal sākt smēķēt. Kad tie ir noskaidroti, tiek doti mājasdarbi, lai nostiprinātu uzvedību, kas palīdz izvairīties no situācijām, kuras veicina smēķēšanu. Nākamajā tikšanās reizē tie tiek izrunāti, izanalizēti kopā ar speciālistu. Pamazām cilvēks sāk piefiksēt savas domas un emocijas, analizēt, saistīt tās ar konkrētu uzvedību. Tas dod iespēju mainīt šo uzvedību, kas savukārt maina pašvērtējumu. Ja agrāk domas par sevi bija: “To es nekad nespēšu,” pēc tam, kad šķietami neiespējamais izdarīts, dabiski, ka prātā ienāk doma: “Es to spēju!”

 

Kad noteikti vajag meklēt palīdzību

Daudziem problēmas rada tas, ka mūsu valstī psihoterapiju no medicīnas aprūpes budžeta neapmaksā (ārpus stacionāra). Taču reizēm pat no malas var redzēt, ka izdevīgāk ir sākt psihoterapiju, nevis dzīvot pa vecam. Izdevumi par smēķēšanu noteikti salīdzināmi ar maksu par psihoterapiju.

Nevajadzētu kavēties meklēt palīdzību, ja cilvēks saviem spēkiem mēģinājis pārtraukt smēķēšanu, taču to atsācis un viņu pārņēmusi bezcerība: «Es nekad ar to netikšu galā, man nekas nevarēs palīdzēt, es visu ko jau esmu izmēģinājis…» Tā ir tipiska situācijas katastrofizēšana, ar ko KBT var lieliski tikt galā. Svarīgi meklēt palīdzību ir tādēļ, ka situācijas katastrofizēšana maina pašvērtējumu. Tas var novest līdz depresijai, kuras ārstēšana ir ilga.

Laikus vēršoties pie psihoterapeita, izdodas ieraudzīt, ka vienmēr ir kaut kas, ko var darīt savā labā. Jo precīzākas darāmās lietas izdodas atrast kopā ar speciālistu, jo lielāka iespēja, ka cilvēks spēs turpināt dzīvot bez smēķēšanas. To nodrošina pārliecība, ka tagad ar daudz ko izdodas tikt galā. Tad vairs nemoka negatīvas domas par sevi, cilvēks spēj pamanīt to, kas viņam izdodas, nevis centrējas uz to, kas nesanāk. Pat ja vēlāk nāk kāda krīze un tās laikā smēķēšana tiek atsākta, tie, kas gājuši psihoterapijā, drīz vien meklē veidus, kā atkal tikt galā ar atkarību.

Var būt triju veidu atbalsta grupas:

• savējie, kas piekrituši atbalstīt cilvēku, kurš nolēmis pārtraukt smēķēšanu;
• kāds draugs vai paziņa, ar kuru atmešanu var plānot kopā;
• organizēta grupa, kurā visi vēlas atmest. Visas atbalsta grupas ir efektīvas.

 

Atbalstītāji

Tam, kurš nolēmis atmest smēķēšanu, pašam jāizvērtē, kuri ir tie cilvēki, kas viņu patiešām var atbalstīt. Ne vienmēr, piemēram, sieva, kura vēlas, lai vīrs atmet smēķēšanu, būs īstā atbalsta persona tieksmes pārvarēšanas brīdī, par ko vairāk šeit. Ir vērts izvēlēties atbalstītājus, kuri spēj paslavēt un atbalstīt par katru izdošanos, kaut arī tā ir vienas cigaretes nepaņemšana;  kuri brīdī, kad neizdosies pārvarēt tieksmi, jo pirmajās dienās tas var būt pilnīgi normāli, atgādinās, ka iepriekšējā reizē izdevās, nevis aizrādīs: “Nu kā tad tā!”

 

Draugi vai partneri pārtrauc kopā

Tā ir veiksme, ja izdodas atrast kādu tuvu cilvēku, ar kuru kopā atmest smēķēšanu. Ja abiem (vai trim, četriem utt.) ir līdzīga motivācija, vēl labāk, jo tad ir viegli otram atgādināt, kāds ir mērķis. Ja motivācija katram sava, nekas – tad ir labi pārrunāt, kāpēc katrs  nolēmis  pārtraukt smēķēšanu. Tas noderēs tieksmes pārvarēšanas brīdī, jo otrs varēs atgādināt pašu svarīgāko – motivāciju. Vislabāk pirms smēķēšanas pārtraukšanas vienoties par kādu saziņas formu, jo ne vienmēr būs iespēja sazvanīties, kad būs jāpārvar kārtējā tieksme. Var norunāt, ka ik pēc laika, kad bijis ieradums uzsmēķēt, viens otram nosūta kādu joku, kādu simbolu, kas atgādina, ka turamies kopā.

 

Var būt arī agresīvas jūtas pret citiem, kas ir normāla reakcija, lai sevi pasargātu no negatīvām emocijām.

 

Organizētas grupas

Latvijā plaši izplatīta ir Anonīmo alkoholiķu kustība, kur sapulcēs mēdz runāt arī par smēķēšanas pārtraukšanu. Anonīmo smēķētāju sapulču pie mums nav, kaut arī tās  ļoti palīdzētu. Smēķēšana pati par sevi parasti nenoved tādā bedrē, kad viss ir zaudēts un zemāk vairs nav, kur krist. Bet izjūta var būt tieši tāda kā alkoholiķim – un tad ir labi, ja ir pašpalīdzības grupa, kur cits citam stāsta, kā  katrs dzīvo bez atkarības vielas. Ja cits citam aplaudē, cits par citu priecājas – tas stiprina ticību, ka viss izdosies.

Citur pasaulē ir pīpēšanas atmešanas grupas. Arī Latvijā tās regulāri rīko daži speciālisti. Tas ir efektīvi, jo vienlaikus tā ir gan pašpalīdzība, gan grupu terapija. Daži gan pēc recidīva grupu pamet, jo ir kauns no citiem un tā ir ļoti spēcīga emocija. Kauns rada izvairīšanās uzvedību vai problēmu racionalizēšanu, meklējot ārējus iemeslus, kāpēc nolemtais neīstenojās. Var būt arī agresīvas izjūtas par grupas darbu – visi vainīgi, grupa nekam neder, speciālists neko nesaprot… Tā ir normāla reakcija, lai sevi pasargātu, lai neizjustu daudzās negatīvās emocijas. Lai šādā brīdī nepārtrauktu labi iesākto smēķēšanas atmešanu, ir svarīgi saukt lietas īstajos vārdos un runāt par to, ka uzsmēķēšana pēc pārtraukšanas ir normāla parādība, tas notiek ar daudziem. Par to nav jākaunas ne no viena, par to sevi nav jānosoda, nav jāuzskata, ka tas ir kaut kas unikāls. Jāatgriežas pie sava smēķēšanas atmešanas plāna un jāpaslavē sevi par periodu, kad izdevās nesmēķēt.

Šīs abas ir medicīnā atzītas metodes. Tiem, kas dodas uz hipnozi ar pieprasījumu, ka vēlas atmest smēķēšanu, parasti tas izdodas. Metode tajā brīdī nostrādā, ja cilvēks tic, ka tieši šis ceļš ir domāts viņam. Problēma – ja cilvēks neturpina darbu ar sevi, ir liels risks, ka viņš atsāks smēķēt vai lietot citas atkarības vielas. Adatu terapija motivētiem cilvēkiem var palīdzēt ilgtermiņā, jo smēķēšanas pārtraukšanas process ir ilgs, sadarbība ar ārstu – cieša un apzināta.

 

Adatu terapija

Iespējams, pētījumi par to, cik efektīva ir adatu terapija smēķēšanas atmešanai, ir pretrunīgi tieši tāpēc, ka svarīga ir arī ticība metodei. Ja cilvēks tai tic un viņš ievēro arī citus ārsta norādījumus laikā, kamēr tieksme pēc smēķēšanas ir grūti pārvarama. Tāpēc metodi ieteicams izmantot tiem, kam ir skaidra motivācija atmest smēķēšanu.

Adatu terapija ir svarīga Austrumu medicīnas joma. To praktizē vairāki ārsti arī pie mums. Neviens labs speciālists nepiedāvās palīdzēt vienas vizītes laikā, tāpēc liela nozīme ir arī terapeitiskajai sarunai ar ārstu, kas notiek pilnīgi apzinātā stāvoklī.

Akupunktūras mērķis cilvēkam, kurš vēlas pārtraukt smēķēšanu, ir mazināt tieksmi pēc cigaretēm. Adatu terapijai nav blakus parādību, kādi ir medikamentiem, kas radīti tieksmes mazināšanai. Akupunktūras ārsti liek adatas noteiktos punktos, kas atrodas ausīs, palīdzoši punkti tiek aktivizēti arī uz rokām. Tā kā pēc atmešanas spēcīgā tieksme katru reizi ilgst aptuveni līdz četrām minūtēm, to katrs var izturēt. Bet, tā kā tas atkārtojas daudzas reizes dienā, tikpat svarīgi kā adatu likšana ir arī tieši šī ārsta ieteikumi, ko darīt pašam(-ai), lai izturētu brīžus, kad tieksme ir spēcīga.

Motivētiem cilvēkiem, kas turpina ievērot ārsta norādījumus, adatu terapeita darbs smēķēšanas atmešanā palīdz ilgtermiņā.

 

Hipnozes rezultāti ir nestabili.

Hipnoze

Kā darbojas hipnoze? Tā ir viena no senajām psihoterapijas metodēm, kuru dažos gadījumos izmanto joprojām. Mūsdienīgās psihoterapijas metodes, īpaši kognitīvi biheiviorālā terapija, kas atzīta par efektīvāko smēķēšanas atmešanā, savukārt vērstas uz apzinātības palielināšanu – lai cilvēks pilnībā apzinās savas izjūtas vizītes laikā un var par to runāt ar psihoterapeitu. Pēc vizītes pārdomā piedzīvoto un uzzināto, kaut ko maina savā rīcībā. Savukārt hipnozes laikā cilvēks ir transa stāvoklī, kas nav pilnībā apzināts, darbojas tikai atsevišķi smadzeņu centri.

Visas hipnozes metodes nav vienādas. Mūsdienās vairāk izmanto nevis direktīvo hipnozi, kuras laikā cilvēks ir pilnīgi pasīvs, bet Eriksona hipnozi, kad cilvēks dzird un uztver to, ko viņam saka, līdzdarbojas, kaut arī pēc tam var visu neatcerēties. Šādi iespējams iegūt pārliecību, ka smēķēšana patiešām jāpārtrauc.

Hipnozes speciālistu ir daudz, un katrs strādā pa savam. Ja tiek izmantota direktīvā hipnoze, ko dēvē arī par kodēšanu, speciālists cilvēkam rada bailes un riebumu pret atkarības vielu vai procesu.

Nākamais jautājums – kas notiek tālāk? Ja cilvēks individuāli vai terapeitiskā grupā turpina darbu ar sevi, apzinās, ko viņam nozīmējusi smēķēšana, ko viņš ar to centies apslāpēt vai aizstāt, mēģina sakārtot attiecības, pazemināt trauksmes līmeni, tad rezultāti var būt labi. Tas, ka pēc hipnozes smēķēšanu izdodas pārtraukt uzreiz, iespējams, kādam ļauj sākt domāt par sevi citādi. Cilvēks kļūst mazāk kritisks(-a) pret sevi, pamana, ar cik daudzām lietām tiek galā. Iegūst pārliecību, ka tiks galā  arī ar smēķēšanas atmešanu ilgtermiņā. Tad tas ir veiksmes stāsts.

Citādi – hipnozes rezultāti ir nestabili. Ja būtu spēkā cits atzinums, visi gribētāji sen būtu pārtraukuši smēķēšanu, aizejot uz vienu hipnozes seansu.